Runājot par Kultūras ministrijas paveikto, gatavojoties Dziesmu un deju svētkiem, ministre uzsvēra, ka līdztekus svētku programmas un organizatorisko jautājumu risināšanai ministrija šogad iecerējusi trīs inovācijas. Proti, svētki būs ļoti plaši skatāmi internetā jauniešiem draudzīgā veidā, pilsētā tiks izvietoti vairāki lielformāta ekrāni, kas ļaus pilsētniekiem un viesiem kolektīvi sekot svētku norisei, kā arī, lai sniegtu tūristiem alternatīvu iespēju noslēguma koncerta apmeklējumam, svētku gājiena laikā tiks izvietotas tribīnes, no kurām būs iespējams skatīt gājienu.
Kopumā ministre uzsvēra, ka ir sagatavots viss, lai svētki noritētu veiksmīgi. Tajos plāno piedalīties 40 tūkstoši dalībnieku, tajā skaitā 56 latviešu diasporas kolektīvi no visas pasaules, kā arī 100 mazākumtautību kolektīvi. Ministre informēja, ka 30 pasākumi būs bezmaksas un uz pārējiem svētku pasākumiem biļetes būs iespējams iegādāties ikvienam interesentam no 6.aprīļa.
Valsts prezidents, kas ir XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV deju svētku patrons, vēlēja organizatoriem, lai viņu ieceres, veidojot svētkus, piepildās un svētki sniedz gandarījumu ikvienam dalībniekam un apmeklētājam. Andris Bērziņš uzsvēra, ka šobrīd lielai daļai pašdarbības kolektīvu nav iespējas piedalīties un sajust svētku burvību, tādēļ aicināja nākamajos Dziesmu un deju svētku organizēšanas laikā radoši apsvērt risinājumus, kā svētku norisē iesaistīt pēc iespējas plašāku dziedātāju un dejotāju loku.
Abas amatpersonas arī apsprieda ieceres, veidojot Latvijas 100.dibināšanas gadadienai veltītos pasākumus. Ministre uzsvēra, ka jau iepriekš informējusi Saeimas priekšsēdētāju, ka šīs nozīmīgās jubilejas organizēšanai būtu nepieciešams izveidot starpinstitūciju darba grupu, lai svētku norise būtu pēc iespējas veiksmīgāka. Valsts prezidents uzsvēra, ka viņš un Valsts prezidenta kanceleja ir gatavi sadarboties šajā jomā.
Sarunas noslēgumā ministre īsi iepazīstināja ar situāciju nozarē – informēja par kultūras infrastruktūras apjomu, tajā skaitā Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības gaitu, un plašo nozarē nodarbināto loku, iezīmēja finansējuma apjomu un avotus, kā arī norādīja uz savu redzējumu par nozares nozīmību un tās nepieciešamajiem attīstības virzieniem nākotnē.
