Latvijas kontingenta Partnersadarbības grupas komandieris izteica patiesu gandarījumu par to, ka viņa vienībā ir latvieši, uz kuriem vienmēr var paļauties. Savukārt Afgāņu spēku komandieris Fārjabas provincē patiecās Latvijai par ieguldījumu Afganistānas Fārjabas provinces drošības veicināšanā kopā ar norvēģu spēkiem un arī par dalīšanos pieredzē un afgāņu spēku apmācību.
Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvija, kaut arī maza valsts, tomēr ir ar lielu pieredzi savas valsts atjaunošanā pēc neatkarības atgūšanas pirms 20 gadiem un šajā ziņā Latvija labi saprot afgāņu centienus atjaunot un nostiprināt savu valsti.
Pirms augstāko valsts apbalvojumu pasniegšanas Latvijas karavīriem Valsts prezidents īsā uzrunā pateicās Latvijas karavīriem par to nozīmīgo darbu, ko viņi šobrīd veic Afganistānā, un uzsvēra, ka pēc vizītes un tikšanās ar karavīriem viņam ir nostiprinājies jau iepriekš izveidojies viedoklis par to, ka Latvijas karavīri ir profesionāli un uzticami un ka ar Latvijas karavīriem Latvija var lepoties gluži tāpat kā ar Latvijas māksliniekiem, kuri nes mūsu valsts vārdu pasaulē.
Valsts prezidents teica: „Neatkarīgi no tā, kā attīstās modernās tehnoloģijas un kara tehnika, mans viedoklis ir un paliek par labu tam, ka galvenais ir cilvēks un viņa zināšanas. Jūs esat tie, ar kuru zināšanām var lepoties, par jums saka labu sabiedrotie, un tieši tādēļ es ticu Latvijas karavīru nākotnei.”
Valsts prezidentam tika uzdoti dažādi jautājumi gan par situāciju Latvijā, gan arī par vērtējumu tam, kas notiek Eiropas Savienībā un to, kas notiks ar sabiedroto plāniem izvest karaspēku no Afganistānas līdz 2014.gadam. Andris Bērziņš uzsvēra, ka Latvija kā līdz šim, tā arī turpmāk rīkosies saskaņā ar NATO sabiedroto lēmumiem un mērķiem un būs uzticams partneris operācijas veikšanā. Savukārt, runājot par šī brīža situāciju Eiropā un pasaulē un tās attīstības perspektīvām, Valsts prezidents atzina, ka pasaule šobrīd ir lielu izmaiņu un faktiski arī izvēles priekšā, kā turpmāk attīstīties. Andris Bērziņš atzina, ka šobrīd ir sasniegts tāds punkts pasaulē, ka kļūdas ir sasummējušās īpaši ekonomikas jomā un tā turpināties tālāk vairs nedrīkst. Līdz ar to Latvijai šis arī ir bijis negaidītu pavērsienu gads, bet Latvija ir apliecinājusi, ka saglabā konsekventu virzību uz sakārtotu ekonomiku un finanšu politiku.
Valsts prezidents arī atzina, ka, iespējams, 20 neatkarības gados izlolotās cerības un gaidas sabiedrībā ir bijušas nesalīdzināmi lielākas par to, kas šobrīd ir sasniegts, tomēr progress ir jūtams un nevar noliegt, ka Latvija ir attīstījusies pozitīvā virzienā.
„To jūtat arī jūs savā darbā,” uzrunājot karavīrus, teica Valsts prezidents. Runājot par Latvijas turpmāko attīstību reģionālā skatījumā, Andris Bērziņš uzsvēra, ka Latvijai ir svarīgi atrast daudz stabilākas saites sadarbībai ar saviem tuvākajiem kaimiņiem, tai skaitā ar Igauniju un Lietuvu.
Vērtējot Latvijā notiekošo un ekonomiskās krīzes sekas, Andris Bērziņš teica, ka 20 neatkarības gados mēs acīmredzot neesam novērtējuši cilvēku, mēs esam investējuši lielās būvēs, vajadzībām nesamērīgās tehnoloģijās, īpaši medicīnas jomā, ko paši šobrīd nevaram apmaksāt, bet esam aizmirsuši par cilvēku kā galveno. „Kam gan citam, ja ne cilvēkam strādā politiķi,” retoriski vaicāja Valsts prezidents.
Sarunas noslēgumā Andris Bērziņš pateicās karavīriem par viņu ieguldījumu misijas laikā un novēlēja laimīgi atgriezties mājās pie ģimenēm un veiksmīgi turpināt to ceļu, ko katrs ir aizsācis, lai sasniegtu iecerētos mērķus. Valsts prezidents kā cienastu svētkos karavīriem pasniedza rupjmaizi, sieru un medu.