Tā kā valsts atbalsta instrumenti ir dažādi, bet sabiedrībā nereti ir kritika un uztvere, ka daļa cilvēku ir ārpus pabalsta sistēmas, Valsts prezidents lūdza skaidrot situāciju. Ministrs atzīmēja, ka šis krīzes posms atšķiras no pagājušā gada pavasara, kad izskanēja vairāk neapmierinātības. Valdība šobrīd seko līdzi atbalsta sniegšanai, cenšoties elastīgi atbildēt uz dažādu situāciju jautājumiem. Piemēram, valdība ir lēmusi par to, ka darbinieki kā privātpersonas paši var pieteikties atbalsta saņemšanai Valsts ieņēmumu dienestā, nevis tikai uzņēmumi. Tāpat tiek izskatītas iespējas, kā ar valsts atbalstu palīdzēt jaunajiem uzņēmumiem, kas sākuši darbu tikai 2020. gadā. “To darām, lai rīkotos nevis kā burta kalpi, bet ar ekonomiskās jēgas pamatotību,” sacīja J. Reirs.
Pandēmija skar iedzīvotājus un uzņēmējus nevienlīdzīgi, un Valsts prezidents aicināja ministru sekot līdzi, lai krīzē cietušajiem atbalsts tiktu sniegts laicīgi un atbilstoši ierobežojumiem, kā arī par jaunajiem valsts atbalsta lēmumiem plaši informēt sabiedrību, lai ikvienam interesentam ir skaidrs, kā šis atbalsta mehānisms tiks īstenots.
E. Levits uzsvēra, ka līdzīgi kā iepriekšējā gadā arī šogad drukātās preses pārstāvji cieš no COVID-19 krīzes, un izjautāja ministru par iespējamo atbalstu drukātās preses izplatībai. J. Reirs informēja, ka vakar ir notikusi asociācijas tikšanās ar ministru un ir panākta vienošanās par atbalsta sniegšanu. Valsts prezidents uzsvēra, neatkarīgi no krīzes situācijas, Latvijā ir jāizveido ilgtermiņa atbalsta programma kvalitatīvam mediju nodrošinājumam, ņemot vērā nelielo tirgu un demokrātiskas valsts nepieciešamību pēc spēcīgas informatīvās telpas. J. Reirs piebilda, ka februārī ir plānota finanšu ministra atkārtota plašāka saruna ar mediju asociācijām par atbalsta jautājumiem.
Runājot par ekonomisko stratēģiju valsts iziešanai no COVID-19 krīzes, liela uzmanība sarunā tika veltīta Eiropas Savienības (ES) atveseļošanās un noturības fonda līdzekļu plānošanas procesam un izmantošanai. Valsts prezidents atkārtoti vērsa uzmanību uz to, ka ar šī fonda līdzekļiem Latvijai ir svarīgi panākt ekonomikas transformāciju: “Ekonomikas transformācija pieprasa skaidru prioritāšu izvirzīšanu. Ir vajadzīgs ekspertu atzinumos balstīts redzējums uz Latvijas ekonomikas perspektīvām kopumā, nevis tikai pa atsevišķām nozarēm, ņemot vērā fonda noteiktos kritērijus, kas paredz, ka iesniegtajiem projektiem ir par 37 % jāatbilst zaļajiem kritērijiem un par 20 % – digitālajiem. Nevar būt tā, ka ministrijas, domājot par projektu iesniegšanu, koncentrējas tikai uz savas nozares caurumu lāpīšanu, ne par Latvijas ekonomikas kopējo transformāciju jaunā kvalitātē.” Tāpat Valsts prezidents pievērsa uzmanību zinātnes un pētniecības atbalsta nepieciešamībai, kas varētu būt viens no stimuliem ekonomikas pārveidei.
Tāpat E. Levits akcentēja, ka “runājot par valsts ekonomikas pakāpenisku zaļo transformāciju, zaļajai komponentei jābūt obligātai valsts iepirkumos, tikai paredzot atsevišķus izņēmuma gadījumus. Tāpat mums būtu jādomā par tādu nodokļu sistēmu, kas apbalvo cilvēku par paradumu maiņu, par pāreju uz videi draudzīgāku patēriņu”. Ministrs piekrita, ka Latvija ir bijusi starp pirmajām valstīm ES, izvirzot augstus mērķus klimata neitralitātē, un tagad ir laiks ieraudzīt jaunas uzņēmējdarbības iespējas zaļās transformācijas laukā.
Valsts prezidents izvaicāja J. Reiru par jaunā ēnu ekonomikas apkarošanas plāna pieņemšanas gaitu, jautājot arī ministra vērtējumu tam, ka krīzē ir mainījusies ēnu ekonomikas struktūra, mazinoties finanšu noziegumu ar PVN nozīmei, bet pieaugot aplokšņu algu nozīmei kopējā ēnu ekonomikā. Ministrs darīja zināmu, ka jaunais ēnu ekonomikas apkarošanas plāns vēl nav gatavs un, cita starpā, būs uzstādījums noteikt atbildīgās amatpersonas katrā nozarē, kuru uzdevums būs ēnu ekonomikas apkarošana. Tāpat J. Reirs apliecināja, ka jaunais plāns ņems vērā rudenī apstiprināto nodokļu reformu un COVID-19 krīzes sekas, kā arī apzinās, ka šis gads, krīzei sakrītot ar nodokļu reformu, būs smagāks, bet reformai ilgtermiņā ir svarīgi izlīdzsvarot visu nodarbinātībā iesaistīto intereses un sociālo aizsardzību.
Valsts prezidents tikšanās laikā pievērsās arī demogrāfijas atbalsta jautājumiem, tai skaitā ģimenes valsts pabalsta palielināšanai, bet uzsvēra, ka demogrāfija ir jāskata plašākā kontekstā, ietverot ne tikai pabalstu paaugstināšanu, bet arī citus pasākumus, piemēram, pieejama mājokļa politikas īstenošanu. Ministrs informēja, ka pabalstus ģimenēm ir plānots paaugstināt ar nākamo gadu un ka šobrīd valsts sniedz atbalstu arī mājokļu energoefektivitātei.
E. Levits lūdza informēt par skatījumu uz kapitāltirgus attīstību Latvijā, t. sk. par lielo pašvaldības uzņēmumu ieiešanu kapitāla tirgū. J. Reirs piekrita, ka ir svarīgi domāt par rīcību šajā virzienā, jo šobrīd banku sektors ir kūtrs investīciju piešķiršanā. Tāpat Latvija ir jau piesaistījusi Eiropas Rekonstrukciju un attīstības banku, pētot tālākās kapitāltirgus attīstības iespējas.
