Īsumā izklāstot Latvijas paveikto virzībā uz eiro zonu un ekonomikas izaugsmes rādītājus, kas pilnībā atbilst Māstrihtas kritērijiem, finanšu ministrs uzsvēra, ka Latvijā šobrīd ir straujākā ekonomikas izaugsme Eiropas Savienībā (ES) un trešā zemākā inflācija, kas tuvojas 1% līmenim (2013.g. februāra inflācija ir 1,8%). Arī budžeta deficīts solās būt zemāks, nekā iepriekš prognozēts, gada beigās pieļaujot tā samazinājumu pat līdz 1% no IKP. Valdības parāda līmenis – 41,9% arī ir zemāks nekā virknei citu valstu, salīdzinot ar tā atsauces vērtību – 60%. A.Vilks uzsvēra, ka šie finanšu un ekonomiskās izaugsmes rādītāji, kā arī Latvijas valdības un Latvijas Bankas paveiktais divpusējās sarunās ar citām eiro zonas valstīm dod nopietnu pamatu cerēt uz pozitīvu gala lēmumu par Latvijas uzņemšanu eiro zonā, kas sagaidāms jau šī gada jūlijā.
Valsts prezidents A.Bērziņš atzinīgi novērtēja situācijas attīstību, vienlaikus uzsverot komunikācijas lielo nozīmi jautājumos par eiro, lai iedzīvotājiem iespējami plašākā apjomā sniegtu atbildes uz visiem interesējošiem jautājumiem. Valsts prezidents pauda apņēmību arī turpmāk personīgi iesaistīties šajā procesā, īpaši ņemot vērā šī brīža aktuālos notikumus eiro zonā, kas var atstāt iespaidu arī uz Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu.
Pārrunājot nodokļu politikas stratēģijas priekšlikumus sociālās nevienlīdzības mazināšanai, Valsts prezidents atsaucās uz iepriekšējās tikšanās reizēs un arī viņa komunikācijā ar masu medijiem vairakkārt uzsvērto nepieciešamību palielināt minimālo darba algu vismaz līdz 225 latiem jau no nākamā gada. Šajā kontekstā Finanšu ministrijas pārstāvji prezentēja aprēķinus, kas paredz minimālo darba algu palielināt līdz 225 latiem jeb 320 EUR nākamgad, 2015.gadā uz 330 EUR. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) tiek rosināts samazināt no 24% 2013.gadā līdz 22% 2014.gadā un 20% 2015.gadā. Arī attiecībā uz neapliekamo minimumu (NM) tiek plānotas izmaiņas, nosakot diferencētu NM, lai tādējādi sniegtu lielāku atbalstu zemāko algu saņēmējiem. Tāpat ir izstrādāti aprēķini atvieglojuma par apgādībā esošajām personām pakāpeniskai palielināšanai līdz pat 160 EUR mēnesī 2015.gadā. Valsts prezidents A.Bērziņš izteica atbalstu šādai pieejai un no savas puses solīja aktīvi sekot likumdošanas procesa virzībai nodokļu jautājumos.
Jautājumos par Latvijas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas jautājumiem, kas īpaši aktualizējušies pēc administratīvi teritoriālās reformas, Valsts prezidents norādīja uz nepieciešamību šo procesu virzīt neatliekami, uzticot to Finanšu ministrijai, kura to veiktu bez politiskas pieejas, vērtējot pašvaldības tikai un vienīgi pēc finanšu kritērijiem. Vienlaikus Finanšu ministrijas rīcībā ir visplašākā informācija par pašvaldību finanšu rādītājiem, jo šī ministrija veic pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību valstiskā līmenī.
Andris Bērziņš atzina, ka finanšu izlīdzināšanas mehānisma risinājums nedrīkst būt pašmērķis, bet tam jākalpo optimāla novadu skaita izveidošanai Latvijā, lai iespējami aktīvāk veidotos novadi, kas sevi spēj apliecināt arī saimnieciskā un finansiālā aktivitātē.
Sarunā piedalījās Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre, valsts sekretāres vietniece Baiba Bāne un departamenta direktors Ilmārs Šņucins.
