Pēc abām sarunām, atbildot uz preses konferencē uzdotajiem jautājumiem, Andris Bērziņš teica: „Vienojāmies, ka nākotnes sadarbībā ar EK prezidentu meklēsim vienošanos un konstruktīvus problēmu risinājumus, nevis strupceļu, kas neapmierina nevienu no pusēm.”
Runājot par Eiropas Savienības kohēzijas fonda līdzekļiem, Valsts prezidents uzsvēra, ka to apjoms ir izšķirošs faktors Latvijas tautsaimniecības izaugsmes nodrošināšanai. „Neskatoties uz ekonomiskās krīzes izraisītajām grūtībām, Latvija ir sekmīgi apguvusi mums pieejamos finanšu instrumentus, kas ir pildījuši ekonomiku sildošu lomu lejupslīdes apstākļos. Tādēļ Latvijai ir svarīgi, lai arī nākamajā finanšu plānošanas periodā Kohēzijas fonda līdzekļi būtu pieejami pietiekamā apmērā un tiktu izmantoti, lai samazinātu dzīves līmeņa atšķirības starp dažādiem Eiropas Savienības reģioniem,” teica Andris Bērziņš. Valsts prezidents arī uzsvēra, ka Latvijai šo iemeslu dēļ nav pieņemama šo līdzekļu ierobežošana 2.5% apmērā no valsts IKP.
Žozē Manuels Barrozu uzsvēra nepieciešamību ES fondus ne tikai sekmīgi apgūt un ievērot finanšu disciplīnu šo ES fondu izlietojumā, bet arī uzmanīgi vērtēt ES fondu izlietojuma ietekmi uz valsts ekonomiku, lai veicinātu tās konkurētspēju un izaugsmi.
Uzsākot sarunu par Kopējās lauksaimniecības politikas finansējuma nosacījumiem no 2014. gada, Valsts prezidents iesniedza Eiropas Komisijas prezidentam šīs dienas piketa laikā sastapto Baltijas valstu lauksaimnieku kopīgo deklarāciju par nepieciešamību tuvināt Baltijai paredzēto finansējumu vidējam Eiropas līmenim. „Lai veiksmīgi sacenstos ar citu Eiropas Savienības valstu ražotajiem pārtikas produktiem ne tikai Eiropā, bet arī Latvijas tirgū, nepieciešams izlīdzināt subsīdijas, ko Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros saņem dažādu valstu zemnieki,” norādīja Valsts prezidents un uzsvēra, ka tas ir īpaši būtiski, lai radītu darbavietas un izaugsmi Latvijas laukos, tādējādi mazinot iedzīvotāju aizplūšanu, kas atstāj negatīvas sekas gan Latvijas ekonomikā, gan arī demogrāfiskajā situācijā.
Sarunā ar Eiropas Komisijas prezidentu abas puses pārrunāja eirozonas stabilitāti. Valsts prezidents informēja par Latvijas plāniem izpildīt Stabilitātes un izaugsmes pakta kritērijus uzņemšanai eirozonā jau 2012. gada laikā, lai dotu Latvijai iespēju pievienoties eiro 2014. gadā. Ž.M.Barrozu dalījās iespaidos par aktuālo diskusiju eirozonas stabilitātes nodrošināšanai un informēja par dialogu komisijas ietvaros, lai veicinātu gan eirozonas, gan arī valstu, kas nav pievienojušās eiro, koordinētu ekonomisko pārvaldību.
Preses konferencē pēc darba pusdienām Ž.M.Barrozu atzina, ka Latvija ir izcils piemērs krīzes pārvarēšanā un uzsvēra, ka šobrīd nozīmīgi ir saglabāt ekonomikas izaugsmes tendences. Vienlaikus EK prezidents informēja, ka sarunās par nākamo ES finanšu perspektīvu pilnā mērā ņems vērā Latvijas izteikto pozīciju un nostāju jautājumos, kas šobrīd raisa diskusijas.