„Ir būtiski, lai izbraukušajiem paliktu kāda pavisam konkrēta, fiziska saikne ar Latviju, jo Eiropas Savienības darbaspēka mobilitātes politikai pretī stāties nav iespējams,” atzina Valsts prezidents, īpaši rosinot meklēt divpusējas sadarbības iespējas starp latviešu svētdienas skolām ārvalstīs un Latvijas mazpilsētu un lauku skolām, kas skolēnu apmaiņas rezultātā varētu dot iespēju ārvalstīs dzīvojošajiem bērniem apgūt un uzturēt latviešu valodu.
Runājot par iedzīvotāju aizbraukšanas cēloņiem no Latvijas, apvienības pārstāvji pauda uzskatu, ka ekonomiskie argumenti ir tikai viena puse, bet izteikta ir arī politiskā dimensija, vilšanās, stabilitātes trūkums un neticība spējai ietekmēt Latvijas attīstību, kā arī cilvēku bažas par bērnu nākotni Latvijā.
Attiecībā uz iespējamiem risinājumiem demogrāfiskās situācijas uzlabošanai Latvijā, Eiropas Latviešu apvienības pārstāvji uzsvēra, ka tik dramatisku demogrāfisku kritienu nav iespējams koriģēt dažu gadu laikā, bet ir nepieciešama ilgtermiņa rīcība. Turklāt ir būtiski nepretoties cilvēku kustībai, jo viņi dodas tur, kur ir darbs un stabilitāte. Tāpat apvienības pārstāvji aicināja atzīt, ka Eiropa kļuvusi par Latvijas paplašinājumu, un tādējādi domāt pārnacionāli.
Sarunā apvienības pārstāvji aicināja sniegt savu ieguldījumu, lai atjaunotu pabalējušās saiknes ar trimdu un izaudzinātu jaunu Latvijas patriotu paaudzi ārvalstīs. Kā būtisku investīciju Latvijas nākotnē apvienības pārstāvji minēja arī nepieciešamību ieguldīt vairāk līdzekļu latviskajā izglītībā un sadarbībā ar diasporu. „Šobrīd aug jauna paaudze ārpus Latvijas, tā lielos ātrumos asimilējas. Šis process var notikt ļoti īsā laika posmā, tādēļ latviskās identitātes saglabāšana ir ļoti svarīga,” sarunā uzsvēra Kristaps Grasis.
Pārrunājot Valsts prezidenta iesaisti, apvienība aicināja A.Bērziņu pastiprinātu uzmanību veltīt tieši diasporas jautājumiem, tajā skaitā veicināt sadarbību ar diasporu kā ikdienišķu praksi valsts pārvaldē, uzrunāt politiskos spēkus izvērst piedāvājumu ārvalstīs dzīvojošajiem un aicināt ārvalstīs dzīvojošos saglabāt dzimto valodu un to nodot saviem bērniem.
Tikšanās laikā tika pārrunāts jautājums par iepriekšējo vēlēšanu rezultātiem, atzīmējot, ka Eiropas valstīs ir vērojams būtisks vēlētāju aktivitātes pieaugums, kas ir ne tikai emigrācijas, bet arī papildu vēlēšanu iecirkņu atvēršanas un jautājuma aktualitātes efekts. ELA pārstāvji atzinīgi novērtēja Valsts prezidenta lēmumu atgriezt Saeimas otrreizējai caurlūkošanai Vēlēšanu likumu.
Eiropas Latviešu apvienība ir dibināta 1951.gadā Londonā un strādā ar latviešu kopienām 16 Eiropas valstīs. Tā apvieno 40 biedrības, 57 nedēļas nogales skolas, 30 korus, deju kopas un teātrus.
