Uzsākot sarunu, Valsts prezidents norādīja, ka kā vienu no savas darbības prioritātēm šajā amatā redz tautsaimniecības attīstības veicināšanu. Viņš uzsvēra, ka strādās pie tā, lai darbība tiek vērsta uz valsts izaugsmi kopumā, darot konkrētus soļus visdažādākajās nozarēs.
Raimonds Vējonis norādīja uz LDDK aktīvo lomu nacionālās trīspusējās padomes darbā, aicinot arī turpmāk būt šajā formātā nākt ar saviem konkrētajiem priekšlikumiem dažādo un bieži komplicēto problēmu risināšanai. LDDK prezidents izsakot savu gandarījumu par to, ka Raimonds Vējonis savā darbā ir gatavs iesaistīties ekonomisku jautājumu risināšanā, sacīja, ka LDDK priekšlikumi tiek augstu vērtēti un, piemēram, pagājušajā gadā 87% no sniegtajiem priekšlikumiem ir tikuši ņemti vērā un iekļauti dažāda līmeņa normatīvajos aktos vai programmās. Reizē viņš atzīmēja, ka problēmas trīspusējai sadarbībai ir tieši pašvaldībās, no kurām tikai dažām ir pilnīga izpratne par šāda trīspusēja dialoga sniegtajām iespējām. Vitālijs Gavrilovs un citi sarunas dalībnieki aicināja Valsts prezidentu būt aktīvam, vairojot pašvaldību izpratni par uzņēmēju kvalitatīvu iesaistīšanu pašvaldību lēmumu sagatavošanā.
LDDK Prezidents Vitālijs Gavrilovs izcēla: „Viens no drošības stiprināšanas stūrakmeņiem ir ekonomiskās aktivitātes un labklājības pieaugums Latvijā, kā pamatā ir sekmīga uzņēmējdarbība. Tādēļ mēs aicinām turpmākajos gados darīt visu iespējamo, lai veicinātu labvēlīgu un konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi Latvijā, un kā valdības sociālais partneris esam gatavi sniegt savu ieguldījumu iniciatīvu sociālekonomisko jautājumu jomā sekmīgai īstenošanai.”
LDDK pārstāvji un Valsts prezidents bija vienisprātis, ka izglītības sistēmai ar savu piedāvājumu vajadzētu spēt precīzāk atbildēt uz darba tirgus prasībām. Darba devēji uzsvēra, ka uzmanība jāvērš uz to, lai, piedāvājot īsā laikā uzlabot kādas konkrētas darbinieka prasmes vai sniedzot iespēju pārkvalificēties, darbinieks varētu uzņemties jaunus pienākumus, kas ir īpaši būtiski reģionos, kur darba vietu klāsts ir īpaši ierobežots. Juris Binde uzsvēra, ka kvalificēts darbaspēks ir viens no priekšnoteikumiem, lai uzņēmumi savu konkurētspēju varētu balstīt tehnoloģiju attīstīšanā. Tāpat tika uzsvērta nepieciešamība jauniešos uzlabot uzņēmējdarbības prasmes, veicinot jaunu darba devēju rašanos. Valsts prezidents uzsvēra, ka nepieciešams arī domāt par Latvijā izdarīto zinātnisko atklājumu iekļaušanu ražošanas procesā.
Sarunā puses pieskārās arī budžeta veidošanai. LDDK pārstāvji uzsvēra, ka diemžēl problēma ir ilgtermiņa plānu sadursme ar īstermiņa redzējumu, kas ir budžets, aicinot šo dokumentu arī veidot ar vairāku gadu perspektīvu. Runājot par nodokļiem, abas puses bija vienisprātis, ka nodokļu politikai un sistēmai jābūt ilgtermiņā stabilai un prognozējamai, kas nodrošinās uzticību Latvijai kā drošai investīciju vietai. Darba devēji norādīja, ka ilgtermiņā jādomā par nodokļu sistēmas vienkāršošanu, padarīšanu mazāk sadrumstalotu, lai tā cita starpā samazinātu to administrēšanas izmaksas. Viņi uzsvēra, ka jaunām politikas iniciatīvām līdzekļi būtu jāņem nevis palielinot nodokļu slogu, bet meklējot līdzekļus tur, kur vienas un tās pašas funkcijas paralēli veic dažādas iestādes. Juris Gulbis norādīja uz joprojām lielo ēnu ekonomikas īpatsvaru iepretim legālajam biznesam, aicinot kā kvalitatīvo rādītāju situācijas vērtējumam ieviest ēnu ekonomikas īpatsvara rādītāja samazināšanu, nevis nodokļu ieņēmumu pieaugumu, kā tas ir līdz šim. Arī Valsts prezidents uzsvēra, ka šajā jomā nepieciešami uzlabojumi, jo ēnu ekonomika tiešā veidā ietekmē arī legālā biznesa konkurētspēju.
Valsts prezidents izcēla gaidāmo Latvijas simtgadi, norādot, ka šī ir iespēja Latvijai sevi prezentēt starptautiski un, aicinot uzņēmējus būt aktīviem un izmantot šīs svinības arī biznesa videi pozitīvu rezultātu veicināšanā.
