Augstākās tiesas priekšsēdētājs informēja, ka 2011.gadā nav vērojams būtisks lietu pieaugums, bet pagarinās civillietu izskatīšanas termiņi, īpaši komercstrīdos, kas saistīts ar lietu sarežģītību. I.Bičkovičs kā iespējamo risinājumu šai problēmai minēja lietu izskatīšanu rakstveida procesā un mediācijas ieviešanu.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs uzsvēra ļoti lielo tiesas darbinieku kadru mainību. Tāpat viņš informēja par gaidāmo tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu, kas paredzēta no 2013.g. janvāra, īpaši izceļot Tieslietu padomes lomu novērtēšanas kritēriju izstrādē. I.Bičkovičs minēja, ka paredzēts, ka tiesnešu darbības novērtēšanā cita starpā tiks izvērtēta arī informācija par Latvijai nelabvēlīgu Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu, ar kuru atzīts, ka pārkāpuma pamatā bija tiesas vai tiesneša rīcība.
Sarunā īpaša uzmanība tika veltīta Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumiem. Abas amatpersonas bija vienisprātis, ka aprīlī ieviestā prakse, ka Augstākās tiesas mājas lapā tiek publiskoti latviski tulkoti Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumi, ir būtiski svarīga tiesas darbā, kā arī ir vērtīgs informācijas avots citiem interesentiem. I.Bičkovičs uzsvēra, ka Augstākās tiesas pārstāvji regulāri tiekas ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesi Inetu Ziemeli, tāpat Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse tiek pārrunāta tiesnešu kopsēdēs. Viņš arī atzina, ka tiesnešiem savā darbā lielāka vērība jāpievērš tiesas nolēmumu argumentācijai, tiem jābūt motivētiem un saprotamiem, tomēr uzsvēra, ka bieži vien nolēmumi pret Latviju ir lietās, kas Latvijas tiesās skatītas pirms daudziem gadiem, un šajā laikā Latvijā notikušas izmaiņas gan normatīvajā regulējumā, gan tiesas darbā.
Valsts prezidents sarunas noslēgumā uzsvēra, ka svarīga ir savstarpējā komunikācija starp tiesu un amatpersonām, kuras pārstāv Latvijas pozīciju starptautiskās institūcijās. Ir svarīgi analizēt iemeslus konkrētos gadījumos, lai turpmāk nepieļautu šādu gadījumu atkārtošanos.
