8. jūnijā Valsts prezidents Egils Levits tikās ar valsts kontrolieri Rolandu Irkli, lai pārrunātu Valsts kontroles (VK) veikto revīziju par Latvijas virzību ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. Abas amatpersonas sarunā pievērsās arī aktuālajai VK revīzijai par Nacionālo bruņoto spēku pārtikas iepirkumu.
Valsts prezidents norādīja, ka pārtikas iepirkuma revīzijā secinātais norāda uz būtiskām kļūdām Aizsardzības ministrijas administratīvajā sistēmā. “Iepirkuma plānošanas un organizēšanas laikā nav veikta preventīva procesa uzraudzība, kas varētu signalizēt par pārkāpumiem vai iepirkuma neatbilstību Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, aizsardzības resora un nacionālās drošības interesēm. Aizsardzības ministrijai jāizvērtē šeit nepieciešamās gan strukturālās, gan individuālās konsekvences,” uzsvēra E. Levits.
Pārrunājot VK vērtējumu par Latvijas virzību ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā, Valsts prezidents atzīmēja, ka ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu ievērošana ir valsts reputācijas, kā arī labas pārvaldības jautājums.
Latvija daudzās jomās jau veiksmīgi īsteno ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, taču tie netiek sasaistīti ar Latvijas attīstības mērķiem un stratēģiju. “Nacionālajā attīstības plānā, piemēram, neparādās konkrēti darāmie darbi un nenotiek sasaiste ar budžeta plānošanu, kas norādītu uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem kā politisku prioritāti,” teica E. Levits. Pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) aprēķina Latvija līdz 2030. gadam būs sasniegusi vien 30 jeb 18% no 169 apakšmērķiem, ja tā nemainīs neko esošajā darbībā.
VK savā ziņojumā norāda, ka par ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu valstī nav politiski atbildīgas personas. “Pašreiz ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešana ir atstāta pašplūsmā. Arī pašvaldības tos ievieš savos attīstības plānos pēc pašiniciatīvas. Nepieciešams sakārtot pārvaldības jautājumu šajā jomā. Tā ir Ministru prezidenta un Valsts kancelejas atbildība,” sarunā atzīmēja Valsts prezidents E. Levits.
Valsts kontrolieris R. Irklis arī norādīja, ka arī VK organizētā publiskā diskusija “ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi – kā tos “piezemēt” Latvijā un izmantot tālredzīgi?” radīja plašu rezonansi ilgtspējas jomas ekspertu un entuziastu vidū un apliecināja, ka pašlaik šiem jautājumiem politiskajā dienas kārtībā atvēlēta pārāk maza loma. Uz mērķu sasniegšanu virzāmies nekoordinēti, kas lielā mērā skaidrojams ar to, ka valsts mērķi un valsts nauda “dzīvo katrs savu dzīvi” jeb nepietiekamu budžeta un attīstības plānošanas dokumentu sasaisti, uz ko VK norādījusi arī virknē citu revīziju.
E. Levits un R. Irklis bija vienisprātis – lai Latvija veiksmīgāk virzītos uz ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, būtiska loma ir arī aktīvai iedzīvotāju iesaistei. Mums būtu jāveicina iedzīvotāju iesaiste un izpratne gan ar pašvaldību, gan ar NVO aktīvāku atbalstu. VK ziņojumā ir norādīti labās prakses piemēri, tai skaitā Latvijas pašvaldībās.
