Valsts prezidents ļoti atzinīgi novērtēja augsta līmeņa guļbūvju ražotnes aizsāktos uzņēmējdarbības attīstības plānus, tai skaitā meklējot jaunus noieta tirgus ne tikai Eiropā, bet arī austrumu virzienā un slēdzot apjomīgas vienošanās par produkcijas eksportēšanu.
Vēlāk, tiekoties ar Amatas novada pašvaldības deputātiem, Valsts prezidents pārrunāja jautājumus, kas skar pašvaldības budžeta veidošanas tendences, ieņēmumus un izdevumus, ar izglītību saistītos jautājumus un administratīvi teritoriālās reformas rezultātus Amatas novadā.
Izklāstot budžeta situāciju pašvaldībā, Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte uzsvēra, ka galvenās tendences budžeta ienākumu daļā saistītas ar ienākumu nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa izpildes prognozēm, piebilstot, ka nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums ļauj prognozēt, ka nākotnē tas palielināsies vēl. Savukārt atalgojumu daļa izdevumu daļā samazinās, jo samazinās arī iedzīvotāju skaits un saistībā ar to tiek samazināti arī izdevumi novada pārvaldes atalgojumam.
Kā pozitīvu tendenci novada priekšsēdētāja minēja arī to, ka sociālā pabalsta apmēri pakāpeniski samazinās, lai gan joprojām ieņem lielu īpatsvaru. Tomēr šī tendence liecina par to, ka novadā pakāpeniski pieaug uzņēmējdarbības aktivitāte un samazinās to iedzīvotāju skaits, kuri saņem tikai sociālos pabalstus.
E.Eglīte kā vienu no pozitīvajām Amatas novada iezīmēm minēja to, ka novads ļoti veiksmīgi tiek galā ar ceļu apsaimniekošanu ne tikai vasaras periodā, bet arī ziemā, tai skaitā slēdzot līgumus ar vairākiem ceļu apsaimniekošanas uzņēmumiem un panākot vienas no zemākajām izmaksām Latvijā par viena kilometra apsaimniekošanu.
Pārrunājot ar izglītību saistītos jautājumus, deputāti uzsvēra, ka šobrīd nozīmīgākais, kā samazināt pamatskolā pavadīto gadu skaitu, būtu mācību programmu pārskatīšana, sešgadīgo bērnu apmācību iesaistot pirmsskola un pārskatot 1.klases programmas, kas bieži sakrīt jau ar pirmsskolā apgūto, un tādējādi tiek zaudēts laiks bērnu tālākai apmācībai.
Pašvaldības deputāti arī vērsa uzmanību uz to, ka Izglītības un zinātnes ministrijas iecere palielināt uz vienu slodzi plānoto stundu skaitu varētu novadam draudēt ar nepieciešamību vēl lielākā skaitā veidot apvienotās klases, jo bērnu skaits novadā diemžēl joprojām samazinās.
Valsts prezidents Andris Bērziņš, novērtējot ar izglītību saistīto jautājumu aktualitāti, uzsvēra, ka visai Latvijai vienotu scenāriju šobrīd nevarēs piedāvāt neviens un tas arī nav nepieciešams, jo katrā novadā un pilsētā situācija atšķiras, gan no skolēnu, gan skolotāju skaita viedokļa raugoties.
„Neviens nevar uzrakstīt to, kas derēs visiem. Modeļi ir jāatrod mums pašiem, jo mēs paši vislabāk zinām, kas mums ir nepieciešams. Svarīgi atcerēties, ka it īpaši lauku apvidu dzīves attīstība ir atkarīga un cieši saistīta ar ražošanas attīstību. Cik spēcīgi būs uzņēmēji, tik arī spēsim noturēt skolas. Katrā vietā situācija ir atšķirīga,” atzina Valsts prezidents.
Pārrunājot administratīvi teritoriālās reformas rezultātus, pašvaldības deputāti uzsvēra, ka reformām būtu jānotiek brīvprātīgi, apsverot visus plusus un mīnusus, ko tās nesīs. Pēc pēdējās administratīvi teritoriālās reformas Amatas novads tikai šobrīd uzsāk savu attīstības gaitu, un tikai pēc kāda laika varēs reāli novērtēt, cik veiksmīga tā ir bijusi.
Andris Bērziņš šai sakarā uzsvēra, ka pagasti Latvijā būtu viennozīmīgi jāstiprina kā administratīva vienība un Latvijas lauku pamats: „Ja nebūs pagastu, tad arī par laukiem būs problemātiski runāt.”
