Tikšanās laikā ar jauno Uzbekistānas vēstnieku Valsts prezidents uzsvēra Uzbekistānas kā uzticama Latvijas partnera nozīmi Centrālāzijas reģionā, atzīmējot Latvijas interesi arī turpmāk aktivizēt Latvijas un Uzbekistānas savstarpējo politisko, īpaši starpparlamentāro, un ekonomisko sadarbību. Uzsvērdams attiecību stiprināšanu kultūras jomā, Valsts prezidents aicināja iekļauties pasākumos, kas saistīti ar Rīgas kā Eiropas Kultūras galvaspilsētas lomas uzņemšanos 2014.gadā. Sarunā viņš augstu novērtēja veiksmīgo sadarbību transporta jomā, reizē norādot uz plašajām iespējām padziļināt ekonomisko sadarbību citās jomās. Valsts prezidents norādīja, ka abām valstīm ir kopīgi drošības izaicinājumi reģionā, tādēļ Latvija ir ieinteresēta paplašināt sadarbību tranzīta jautājumos Afganistānas kontekstā. Abas amatpersonas apsprieda Eiropas Savienības (ES) un Uzbekistānas attiecību attīstību, Andrim Bērziņam norādot uz Latvijas ieinteresētību ES stratēģijas realizēšanā Centrālāzijā. Jaunais Uzbekistānas vēstnieks norādīja vēsturiski labo un plašo sadarbību starp valstīm un apliecināja gatavību pielikt visas pūles, lai turpinātu to attīstīt gan divpusēji, gan sadarbojoties ar Latviju ES un NATO ietvaros. Tāpat abas puses bija vienisprātis par attiecību tālāku nostiprināšanu visaugstākajā līmenī.
Tiekoties ar Kubas Republikas vēstnieku Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvijas cenšas padziļināt attiecības ar Latīņamerikas reģionu politiskajā, ekonomiskajā un kultūras jomā, kā arī atbalsta ES un Kubas dialoga paplašināšanos. Viņš arī atzina, ka nepieciešams attīstīt cilvēku savstarpējos kontaktus, kā piemēru minot 2014.gadu, kad Rīga būs Eiropas Kultūras galvaspilsēta. Kubas vēstnieks informēja par ekonomisko situāciju viņa pārstāvētajā valstī un nesen ieviestajām pakāpeniskajām reformām, kas savukārt pavērtu iespējas veicināt plašāku sadarbību gan ar ES, gan Latviju.
Sarunā ar Irānas vēstnieku Valsts prezidents atzīmēja, ka Latvijas ir ieinteresēta konstruktīvu divpusējo sakaru aktivizēšanā, piemēram, kultūras un izglītības jomās, uzsvērdams, ka laba iespēja sadarboties ir Rīgas kā Eiropas Kultūras galvaspilsētas ietvaros 2014.gadā. Valsts prezidents atzinīgi vērtēja savstarpējo diplomātisko attiecību vēsturi, kuras dibinātas jau 1921.gadā. Tikšanās laikā tika uzsvērts, ka iespēju robežās abas valstis turpinās attīstīt ekonomisko sadarbību. Jaunais vēstnieks pieminēdams Irānas 7000 gadus ilgo civilizācijas vēsturi, izklāstīja Irānas interesi paplašināt visa veida kontaktus ar Latviju.
Uzbekistānas vēstnieka rezidence atrodas Rīgā, bet Kubas Republikas vēstnieks rezidē Helsinkos, savukārt Irānas Islāma Republikas vēstnieks rezidē Stokholmā.
Uzziņai:
Vēstnieks Afzals Artikovs – dzimis 1971.gadā. Studējis austrumu valodas. Ārlietu dienestā kopš 1993.gada. Ieņēmis dažādus amatus Uzbekistānas Ārlietu ministrijā un strādājis Uzbekistānas vēstniecībās Krievijas Federācijā, Kirgizstānā un Ukrainā.
Vēstnieks Enrike Orta Gonzales – dzimis 1961.gadā. Ieguvis bakalaura grādus krievu un angļu filoloģijā, studējis menedžmentu un mārketingu, kā arī ekonomiku un finanses. Ārlietu dienestā kopš 1998.gada, ieņēmis dažādus amatus Ārlietu ministrijā un Kubas vēstniecībās Ukrainā un Dienvidāfrikas Republikā.
Vēstnieks Hamids Rezs Šakeri Niazars – dzimis 1967.gadā. Studējis diplomātisko jurisprudenci un ieguvis maģistra grādu politiskajā ģeogrāfijā. Ārlietu dienestā kopš 1993.gada, ieņēmis dažādus amatus Ārlietu ministrijā un bijis Irānas konsuls Japānā un Romā.