Sarunā ar Svētā Krēsla apustulisko nunciju Valsts prezidents atzinīgi novērtēja Latvijas un Svētā Krēsla labās attiecības un uzsvēra, ka ekumēniskā sadarbība starp konfesijām Latvijā ir piemērs citām valstīm.
Arī arhibīskaps sniedza augstu novērtējumu reliģisko konfesiju līdzsvaram, kas vēsturiski izveidojies Latvijā, un atzīmēja Latvijas Katoļu baznīcas ieguldījumu dažādās Latvijas sabiedrības sfērās, tajā skaitā izglītībā un sociālajā palīdzībā.
Pārrunājot kristīgās izglītības jautājumu, A.Bērziņš uzsvēra, ka sabiedrības attīstības pamatā ir izglītība. Viņš minēja faktu, ka Latvijas skolās no 1.-3. klasei var izvēlēties apgūt ētiku vai kristīgo mācību, kā arī katoļu baznīcas dibinātas skolas saņem pašvaldības un valsts finansējumu likumdošanas ietvaros.
Tikšanās laikā Svētā Krēsla apustuliskais nuncijs ar Valsts prezidentu skarā arī Aglonas svētku norisi 15.augustā, kas ir starptautiskas nozīmes pasākums un kura norisei katru gadu tiek sniegts finansiāls atbalsts, kā arī valsts un pašvaldības sadarbību ar baznīcu, sniedzot palīdzību sociāli mazaizsargātajiem un citus aktuālos jautājumus.
Tikšanās laikā tika pārrunāta arī plānotā Valsts prezidenta vizīte Vatikānā šī gada septembrī, kā arī A.Bērziņš vēlreiz izteica uzaicinājumu pāvestam Franciskam apmeklēt Latviju 2015.gadā – nozīmīgā gadskārtā kopš viduslaiku Livonija 1215.gadā tika pirmo reizi minēta rakstiskajos avotos „Terra Mariana” izdevumā.
Savukārt, tiekoties ar jauno Maltas vēstnieku, Valsts prezidents norādīja, ka Latvija ir ieinteresēta dialoga aktivizēšanā ar Maltu gan divpusēji, gan arī Eiropas Savienības un starptautisko organizāciju ietvaros.
Ņemot vērā vēstnieka ilggadīgo pieredzi, tika apspriesta iespējamā sadarbība izglītībā. Vēstnieks informēja par savām iestrādēm, lai veidotu sadarbību starp Latvijas un Maltas augstskolām, un kontaktiem cilvēku starpā, ko īpaši labi veicina tiešais avioreiss, kas savieno Rīgu un Valetu, dodot iespēju abām tautām iepazīt vēsturi un kultūru. Vēstnieks atzīmēja, ka Maltai interesē Latvijas pieredze projektu veidošanā, Rīgai uzņemoties Eiropas Kultūras galvaspilsētas lomu, kā arī Latvijai gatavojoties ES Prezidentūrai 2015.gada pirmajā pusē. Kā zināms, Valeta būs Eiropas kultūras galvaspilsēta 2018.gadā.
Pārrunājot ekonomisko sadarbību, A.Bērziņš pauda pārliecību, ka nākotnē tā piedzīvos izaugsmi. Viņš norādīja, ka Latvija, iestājoties eiro zonā, saņēmusi skaidru signālu mūsu valsts makroekonomiskajai stabilitātei un ilgtspējai un ka vienotā valūta ir labvēlīgs apstāklis tirdzniecības un biznesa projektu paplašināšanai Latvijas un Maltas uzņēmēju starpā.
Svētā Krēsla apustuliskā nuncija Baltijas valstīs rezidence būs Viļņā, bet Maltas vēstnieka – Valetā.
Uzziņai:
Arhibīskaps Pedro Lopess Kintana dzimis 1953.gada 27.jūlijā Barbastro, Spānijā. 1980.gadā ordinēts par priesteri un uzsācis kalpot Santiago de Kompostela arhidiecēzē Spānijā. 1984.gadā pabeidzis Kanonisko tiesību studijas Romā, Itālijā, un sācis darbu Svētā Krēsla diplomātiskajā dienestā. 1998.gada 7.februārī nominēts par Vatikāna Valsts sekretariāta Vispārējo lietu nodaļas padomnieku. 2003.gada 8.februārī iecelts par apustulisko nunciju Indijā un Nepālā. No 2009.gada 10.decembra līdz 2013.gada 28.septembrim Lopess Kintana bija apustuliskais nuncijs Kanādā.
Profesors Čārlzs Mifsuds ir Maltas Universitātes Lasītprasmes un rakstītprasmes centra direktors un asociētais profesors izglītības jomā. Iepriekš ieņēmis arī citus amatus Maltas Universitātē. 1994.gadā ieguvis filozofijas doktora grādu Londonas Universitātē. Vairāku izglītības tēmai veltītu grāmatu un rakstu autors.