Raimonds Vējonis
2018. gada 4. septembrī Valsts prezidents Raimonds Vējonis darbam Latvijā svinīgā ceremonijā Rīgas pilī akreditēja Somijas, Polijas, Norvēģijas un Slovākijas ārkārtējos un pilnvarotos vēstniekus.

Sarunas laikā ar Somijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Marju Rītu Korpivāru (H.E. Ms Marja Riitta Korpivaara) Valsts prezidents uzsvēra abu valstu ciešās un konstruktīvās divpusējās attiecības, kā arī labo sadarbību Eiropas Savienības (ES) un reģionālās sadarbības kontekstā. Abām valstīm būtiska sadarbība aizsardzībā, kā arī hibrīdā apdraudējuma mazināšanā, kur abas valstis izveidojušas nozīmīgu starptautisku ekspertīzi. Somija ir nozīmīgs ārējās tirdzniecības partneris, tāpēc nākotnē tiek atbalstīta ekonomiskās sadarbības attīstība, piesaistot arī jaunas Somijas investīcijas. Raimonds Vējonis atzīmēja arī ciešos kultūras sakarus un savstarpējos cilvēku kontaktus, kas īpaši nostiprinājušies abu valstu simtgades svinību laikā.

Tiekoties ar Polijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Moniku Mihališinu (H.E. Ms Monika Michaliszyn) Valsts prezidents atzinīgi novērtēja abu valstu teicamās divpusējās attiecības un aktīvo divpusējo dialogu. Īpaši pozitīvi tika novērtēta arī Polijas prezidenta Andžeja Dudas oficiālā vizīte Latvijā šī gada jūnijā. Latvija novērtē Polijas ieguldījumu Latvijas drošībā, sevišķi dalību NATO kaujas grupā Latvijā. Abām valstīm nozīmīga cieša sadarbība reģiona transporta un enerģētikas infrastruktūras attīstībā.

Sarunā ar Norvēģijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Kristianu Ēdegoru (H.E. Mr Kristian Ødegaard) Valsts prezidents pateicās par vēsturiski ciešajām un draudzīgajām abu valstu attiecībām, tajā skaitā ciešo sadarbību aizsardzības, ekonomikas un kultūras jomās. Latvija pozitīvi vērtē augsta līmeņa vizīšu apmaiņu, piemēram, Norvēģijas kroņprinča un kroņprinceses oficiālo vizīti Latvijā šī gada aprīlī. Ļoti nozīmīgas ir Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas finanšu instrumenta sniegtās iespējas Latvijas un Norvēģijas divpusējo attiecību attīstībā. Svarīgi atzīmēt, ka iepriekšējos periodos iesāktais darbs – drošības, ilgtspējības un labklājības veicināšana, klimata pārmaiņu un sociālās un ekonomiskās nevienlīdzības mazināšana – tiks turpināts arī nākamajā periodā plānošanas periodā (2014-2021). Latvija novērtē arī Norvēģijas sniegto atbalstu Baltijas Mediju izcilības centram.

Savukārt tiekoties ar Slovākijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Ladislavu Babčanu (H.E. Mr Ladislav Babčan) Valsts prezidents pateicās par Slovākijas pievienošanos NATO Kaujas grupai Latvijā, kā arī par lēmumu sekondēt ekspertu NATO StratCom centrā Latvijā. Latvijai būtiska ir veiksmīgā sadarbība kultūras jomā. Aizvien nozīmīga ir sadarbības turpināšana tūrisma nozrē, kā arī metālapstrādes, elektronikas, pārtikas rūpniecības un farmācijas eksportā. Tāpat Latvija ir ieinteresēta veidot kopējus projektus bioekonomikā, biomedicīnā, viedās tehnoloģijās, viedā enerģijā un IKT.