Sarunas laikā ar jauno Horvātijas vēstnieci Andris Bērziņš pauda gandarījumu par divpusējo attiecību labo un draudzīgo raksturu, norādot uz Latvijas ieinteresētību attīstīt arī ekonomisko sadarbību starp abām valstīm. Pārrunājot ekonomiskos jautājumus, Valsts prezidents norādīja, ka arī tiešie lidojumi uz Horvātiju veicinās ekonomisko sadarbību starp abām valstīm. Tāpat sarunā viņš izcēla iespējas studentiem iegūt augstāko izglītību Latvijas augstskolās, norādot uz iespējām personīgi iepazīt zemi un cilvēkus, ko sniedz šādas studijas. Abas amatpersonas bija vienisprātis, ka nozīmīga loma abu valstu attiecībās ir sadarbībai kultūrā. Tikšanās laikā Horvātijas vēstniece nodeva sveicienus no Horvātijas prezidenta. Vēstniece informēja, ka ir veiktas iestrādes ekonomisko sakaru stiprināšanai starp abām valstīm, sadarbojoties ar Tirdzniecības un Rūpniecības kamerām, kā, uzsverot tiešā avioreisa dotas iespējas, Latvijas iedzīvotājiem vēl plašāk iepazīt Adrijas jūras kūrortus.
Andris Bērziņš arī īsi izklāstīja Latvijas prezidentūrā ES Padomē iecerētos trīs prioritāro jautājumu blokus: ES konkurētspējas un izaugsmes veicināšana, maksimāla digitālā potenciāla izmantošana ES izaugsmē un ES lomas stiprināšana starptautiskajā arēnā; kā arī norādīja, ka globālās lomas stiprināšanas jautājumu blokā Latvija prioritāri pievērsīsies ES attiecībām ar Austrumu Partnerības un Centrālāzijas valstīm. Tāpat Valsts prezidents apliecināja, ka savas prezidentūras laikā Latvija plāno turpināt virzīt ES paplašināšanās politiku, tai skaitā Rietumbalkānos.
Apsveicot Albānijas jauno vēstnieci ar jauno pienākumu uzņemšanos, Valsts prezidents novērtēja labās attiecības starp abām valstīm. Tāpat Andris Bērziņš norādīja, ka Latvijas piedāvātās jomas ekonomiskai sadarbībai ir pārtikas nozare, kokapstrāde, informāciju un komunikāciju tehnoloģijas, farmācija un tūrisms. Viņš arī atzīmēja, ka Latvija piedāvā Albānijas studentiem iegūt augstāko izglītību Latvijā.
Sarunā abas amatpersonas pārrunāja aktualitātes ES, kur Valsts prezidents norādīja uz Latvijas atbalstu tālākai Albānijas integrācijai ES, atzīmējot, ka Kandidātvalsts statuss paceļ ES un Albānijas dialogu jaunā līmenī un Albānijai jāturpina iesākto reformu ieviešana un jānodrošina to ilgtspēja. Viņš arī atzīmēja, ka Latvija ir gatava dalīties savā ES integrācijas pieredzē ar Albāniju.
Albānijas jaunā vēstniece nodeva ielūgumu no Albānijas prezidenta apmeklēt viņa valsti oficiālā vizītē. Tāpat vēstniece pateicās par Latvijas atbalstu Albānijas iestājai NATO un virzībai uz ES.
Ar abām vēstniecēm pārrunājot situāciju Ukrainā, Valsts prezidents norādīja, ka šajā jautājumā ir svarīgi saglabāt ES vienotību. Viņš atzīmēja, ka ir svarīgi, lai Ukrainas jaunā valdība spētu īstenot nepieciešamās reformas, un izteica Latvijas atbalstu visaptveroša nacionālā dialoga izveidošanai, kas veicinātu valsts vienotību un stabilitāti.
Horvātijas vēstniece rezidē Stokholmā, bet Albānijas - Varšavā.
Uzziņai:
Vēstniece Anica Djamiča – studējusi jurisprudenci, iegūstot maģistra grādu; papildus studējusi Parīzē. Piedalījusies dažādu pētījumu izstrādē savā jomā. No 1994.gada līdz 2009.gadam strādājusi Horvātijas prezidenta kancelejā, tai skatā esot Horvātijas prezidenta padomniece Eiropas Savienības jautājumos. Līdz šim bijusi Horvātijas pastāvīgā pārstāve Eiropas Padomē. No 2014.gada vēstniece Zviedrijā, Lietuvā un Latvijā.
Vēstniece Špresa Kureta – studējusi politikas zinātni un jurisprudenci, ieguvusi doktora grādu starptautiskās attiecības. Ārlietu dienestā no 1999.gada, ieņemot dažādus amatus ministrijas centrālajā aparātā, kā arī vēstniecībā Zviedrijā. Bijusi vēstniece Austrijā, kā arī koordinējusi Albānijas pievienošanās plāna NATO izpildi.