Tikšanās sākumā Valsts prezidents Andris Bērziņš īpaši uzsvēra Latvijas Vēsturnieku komisijas līdzšinējo darbu un tās turpmāko nozīmi: „Latvijas Vēsturnieku komisijai ir jāstrādā arī turpmāk, jo tai jāveic atbildīgs darbs Latvijas un Krievijas kopīgajā vēsturnieku komisijā, kas, cerams, palīdzēs izgaismot vēl daudzus līdz šim akadēmiski problemātiskus jautājumus Latvijas-Krievijas 20.gadsimta vēstures lappusēs.”
Komisijas priekšsēdētājs I.Feldmanis bija vienisprātis, ka ne tikai šogad, bet arī turpmākos gadus ir paredzēts plašs darbs abu valstu arhīvos, lai pētītu un savāktu pētnieciskā darba materiālus par Latvijas un Padomju Savienības ekonomisko, politisko un kultūras sakaru starpkaru perioda vēsturi: „Mēs esam apzinājuši aptuveni 15 tēmas, ko būtu jārisina Latvijas un Krievijas kopējā vēsturnieku komisijā, darbs paredzēts daudzus gadus uz priekšu,” pauda I.Feldmanis. I.Feldmanis arī norādīja, ka, piemēram, tikai pēc 10 gadus ilga Lietuvas – Krievijas vēsturnieku komisijas darba, iznāca pirmais kopējais komisijas sējums.
Paredzēts, ka jau š.g. 26.novembrī Rīgā notiks pirmā Latvijas un Krievijas kopējā vēsturnieku komisijas kopsēde un zinātniskais kolekvijs, kurā ar akadēmiskajiem referātiem uzstāsies abu valstu zinātnieki.
I.Feldmanis Valsts prezidentu informēja arī par gaidāmajām konferencēm, kas notiks ar komisijas līdzdalību un atbalstu. Pirmā konference-seminārs, sadarbībā ar Latvijas Vēstures skolotāju biedrību notiks š.g. oktobrī, kurā tiks skatīti līdz šim aplūkotās un izpētītās komisijas tēmas, proti, Latvijas vēsture Otrā Pasaules kara laikā. Savukārt 2013.gada janvārī komisijas locekļi piedalīsies Latvijas un Polijas vēsturnieku konferencē Varšavā.
Valsts prezidents sarunas noslēgumā vērsa uzmanību uz nepieciešamību turpināt darbu pie Kārļa Ulmaņa piemiņas vietas izveides.
