Tikšanās sākumā Valsts prezidents norādīja, ka abu valstu attiecības ir balstītas uz labiem kaimiņattiecību pamatiem un savstarpējā sadarbība ir daudzpusīga un konstruktīva, kas nākotnē noteikti ir jāpapaplašina, kā arī jārisina jautājumi, kur līdz šim abām valstīm bijuši atšķirīgi viedokļi.Tāpat viņš izcēla pozitīvos savstarpējās ekonomiskās sadarbības rādītājus, kas liecina, ka mūsu sadarbībai vēl ir potenciāls.
Sarunā viņš īpaši uzsvēra, ka viņaprāt Baltijas reģiona nākotnes attīstībai būtiska ir padziļināta sadarbība starp valstīm tieši praktiskā līmenī. „Mēs kā reģions varam būt interesanti pasaules kontekstā tikai, ja esam vienots tirgus,” norādīja Andris Bērziņš. Viņš piebilda: „Valstīm ar simtiem miljonu iedzīvotājiem, mēs arī kopā varam šķist pārāk mazs sadarbības partneris, nemaz nerunājot par katras mūsu valsts iespējām atsevišķi.” Tādēļ kā potenciāli nozīmīgu viņš atzīmēja arī pārrobežu sadarbību un kopīgu darbu lielu projektu realizācijā.
Andris Bērziņš izteica cerību, ka sadarbība starp abu valstu parlamentiem arī turpmāk saglabāsies arī turpmāk tikpat izcilā līmenī kā līdz šim.
Lietuvas Seima priekšsēdētāja vēlreiz izteica Lietuvas līdzjūtību saistībā ar traģiskajiem notikumiem Zolitūdē. Valsts prezidents pateicās par izteikto atbalstu Latvijai šajā grūtajā laikā. Lietuvas Seima priekšsēdētāja uzsvēra, ka Lietuvai ir būtiski mācīties no pieļautajām kļūdām un izdarīt visu iespējamo, lai tas neatkārtotos.
Lietuvas Seima priekšsēdētāja jautāja par iespējamām izmaiņām premjera atkāpšanās dēļ. Šajā kontekstā pārrunājot pāreju uz eiro, Valsts prezidents uzsvēra, ka procesā izmaiņu nebūs un viņaprāt pievienošanās eirozonai ir Latvijas attīstībai nozīmīgs pozitīvs solis. Viņš atzīmēja, ka Lietuva varēs mācīties no mūsu pieredzes un pēc iespējas izvairīties no grūtībām, ar ko saskārās Latvija.
Abas amatpersonas pārrunāja neseno Lietuvas Seima priekšsēdētājas vizīti Ukrainā un tās iespējamo tuvošanos Eiropas Savienībai. Valsts prezidents kā būtisku darba jomu minēja ukraiņu kopienas abās valstīs, kur strādājot personiskā līmenī iespējams padziļinās cilvēku zināšanas par ES un ieguvumiem sadarbojoties ar to.
Noslēdzot sarunu Valsts prezidents aicināja sadarboties augstākās izglītības jomā, norādot, ka tas ir būtiski starptautiskās konkurences iespēju celšanai. Viņš atzīmēja, ka atsevišķās vietas abu valstu pierobežā šis stāvoklis ir daudz pozitīvāks nekā situācija kopumā un sadarbība jau ir praktiska un regulāra.
