“Ir nepieciešama aktīvāka atbildīgo institūciju rīcība, lai valsts pildītu tās pienākumu īpaši rūpēties par bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības. Ikvienam bērnam ir jādod iespēja uzaugt ģimenē vai ģimeniskai videi pietuvinātos apstākļos,” teica Raimonds Vējonis.
Sarunas gaitā Valsts prezidents izvaicāja labklājības ministru par deinstitucionalizācijas procesa gaitu un panākto progresu, lai bērnunamu vietā veidotu bērnu vajadzībām atbilstošus sabiedrībā balstītus pakalpojumus, sniegtu nepieciešamo atbalstu audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem, kā arī palielinātu to skaitu.
"Deinstitucionalizācijas procesu nepieciešams vadīt un uzraudzīt. Svarīgi, lai deinstitucionalizācijai paredzētie Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi stiprinātu ģimeniskās ārpusģimenes aprūpes formas, kā arī palielinātu tām pieejamo atbalstu", sacīja Raimonds Vējonis.
Amatpersonas arī pārrunāja plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju par notikumiem Jelgavas bērnunamā. Valsts prezidents uzsvēra, ka atbildīgajām institūcijām ir jādara viss iespējamais, lai medijos aprakstītie pārkāpumi nevarētu notikt nevienā no Latvijas bērnu aprūpes centriem.
Valsts prezidents un labklājības ministrs bija vienisprātis, ka bērnunamiem ir jāpaliek pagātnē. Tam nepieciešama gan valsts mērķtiecīga politika, gan arī vienota izpratne pašvaldībās un sabiedrībā kopumā. Valsts prezidents aicināja labklājības ministru aktīvāk skaidrot bērnu tiesību un ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu interešu jautājumus pašvaldībām un plašākai sabiedrībai.