Vēstulē Valsts prezidents norāda, ka “Rīgas Svētā Pētera baznīcas statuss Latvijas tiesiskajā sistēmā ir nosakāms ar īpašu likumu. Līdz ar to tas ir likumdevēja pienākums ar likumu pašam izlemt visus jautājumus, kas skar Rīgas Svētā Pētera baznīcas statusu”. Valsts prezidents uzsver, ka likuma pieņemšana ir ilgstoši aizkavējusies un beidzot šis jautājums ir jāsakārto, it īpaši ņemot vērā, ka “Rīgas Svētā Pētera baznīcai kā būvei nav labs tehniskais stāvoklis un jau tuvākajā laikā būtu neatliekami veicami apjomīgi finansiāli ieguldījumi un darbi tās uzlabošanai”.
Pēc Valsts prezidenta domām, likumā būtu jāatspoguļo Rīgas Svētā Pētera baznīcas funkcijas: valstij īpaši nozīmīga arhitektūras un kultūras pieminekļa saglabāšanas un atjaunošanas funkcija; sakrālā funkcija; kultūrvēsturiskā mantojuma (un jo īpaši vācbaltu kultūrvēsturiskā mantojuma) saglabāšanas funkcija; kultūras funkcija; tūrisma funkcija. Savukārt, lai sekmīgi šīs funkcijas īstenotu, Valsts prezidents uzskata, ka likumā nepieciešams iestrādāt ilgtspējīgu baznīcas pārvaldības modeli. “Varētu veidot atsevišķu nodibinājumu, kurā piedalītos Latvijas Republika, Rīgas pilsētas pašvaldība un Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (iesaistot Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Vācu Svētā Pētera draudzi, kurai šī likuma izpratnē būtu īpašs statuss Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ietvarā). Nodibinājums pārvaldītu Rīgas Svētā Pētera baznīcu un gādātu par tās saglabāšanu un attīstību. Likumā jāparedz pārvaldības galvenie principi un vadlīnijas, tostarp lēmumu pieņemšanas procedūras,” norāda E. Levits.
Valsts prezidents vēstulē pateicas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai par gatavību turpināt darbu ar likumprojektu un pauž pārliecību, ka tai izdosies izveidot ilgtspējīgu Rīgas Svētā Pētera baznīcas pārvaldības modeli, ņemot vērā komisijas pozitīvo pieredzi, izstrādājot Nekustamā īpašuma Rīgā, Riharda Vāgnera ielā 4 un Rīgā, Vaļņu ielā nodošanas, atjaunošanas un izmantošanas likumu.