I.Rimšēvics klātesošajiem pauda viedokli, ka inflācijas tempu kritumam turpinoties, jau 2012.gada beigās Latvija var izpildīt Māstrihtas inflācijas kritērijus. Vienlaikus I.Rimševics norādīja, ka vienošanās ar Eiropas Savienības institūcijām paredz, ka Latvijas strukturālais deficīts katru gadu samazināsies par 0.5% punktiem, līdz sasniegs līmeni, kas mazāks par 0.5% no IKP. Kopējā budžeta bilances lielums, visticamāk, 2012. un 2013.gados atbildīs prasībām. Tomēr 2013.gada strukturālo bilanci nelabvēlīgi ietekmēs vairāki faktori, proti: nodokļu samazināšana 2012.un 2013.gados (PVN uz 21%, IIN uz 24%), 2.pensiju līmeņa iemaksu paaugstināšana (no 2% līdz 4-6%), lēnāka IKP izaugsme un izdevumu pieaugums, kas tiks akceptēts ar 2012.gada budžeta grozījumiem.
SAK locekļi arī iepazinās ar Augsta līmeņa darba grupas Investīciju piesaisti darbu un sagatavotajiem priekšlikumiem investīciju piesaistei ilgtspējīgas tautsaimniecības struktūras un darba vietu veidošanai Latvijā.
Savā prezentācijā Augsta līmeņa darba grupas Investīciju piesaistei grupas loceklis V.Tamužs klātesošos informēja par darba grupas priekšlikumiem sasniedzamo rezultātu izstrādē, par investīciju piesaistes gatavības indeksu, par cilvēkresursu pieejamību, kompetenci un attīstību, par uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, kā arī par klasteru modeļu sakārtošanu.
Sasniedzamo rezultātu izstrādē tika rekomendēts aprēķināt Latvijas valsts kopējos aktīvus, lai noteiktu valsts saimniecības bilanci, samazināt valsts atbalstu produktu ar zemu pievienoto vērtību eksportu un noteikt augstākās izglītības iestādēm mērāmus rezultātus sadarbībai ar industrijām un produktu ar augstu pievienoto vērtību radīšanu.
Par investīciju piesaistes gatavības indeksu tika sniegti sekojoši priekšlikumi: izveidot teritorijas, nozaru, nacionālā līmeņa investīciju gatavības indeksa izvērtēšanas sistēmu, izstrādāt vienotu industriālo teritoriju un zonu karti un nodrošināt tās pieejamību visām investīciju piesaistē atbildīgajām institūcijām un nodrošināt visām institūcijām (t.sk. finanšu) vienotu autorizētu pieeju investīciju vadības informācijas sistēmai.
Par cilvēkresursu pieejamību, kompetenci un attīstību darba grupa rekomendēja profesionālās izglītības reformu pabeigt un pilnā apjomā ieviest 2013.gada laikā, veikt plašu apmācības projektu gan ierēdņiem, gan privātajiem uzņēmējiem par investīciju piesaistes mehānismiem, investoru uzvedības modeļiem, modernu uzņēmējdarbības vadību un augstākās izglītības programmās iekļaut kursu par materiālmācības pamatiem, jo tā ir zināšanu bāze, lai rastos jauni starpnozaru produkti un nozares.
Uzņēmējdarbības vides sakārtošanā tiek rekomendēts izvērtēt publiskās – privātās partnerības (PPP) līdzšinējos rezultātus un iemeslus, kuru dēļ Latvijā šī iniciatīva nav tikusi īstenota pietiekami veiksmīgi; PPP atjaunošana, paaugstinot investoru un pašvaldību savstarpēji uzticamību, precizēt uzņēmuma ienākuma nodokļa atvieglojumu lielajiem investīciju projektiem, samazinot investīciju apjoma slieksni un paplašinot atbalstāmā aktivitātes, īpaši starpnozaru attīstību veicināšanai (piemēram, tehniskā tekstila jomā) un novērst diskriminējoša situācija attiecībā uz PVN normu piemērošanu Speciālās ekonomiskās zonas strādājošam uzņēmumam, kas ražo eksportam. Tiek rekomendēts arī pagarināt Speciālās ekonomiskās zonu darbības termiņu.
Savukārt klasteru modeļu izstrādē Augsta līmeņa darba grupa Investīciju piesaistei rekomendē sniegt atbalstu industriālo pieslēgumu un teritoriju attīstībai, nākamajā ES fondu plānošanas periodā izveidot speciālu ES fondu programmu pašvaldībām, nodrošināt mākslīgu projektu (piedāvājuma) konstruēšanu, ideju radīšanas un attīstības modeļu piedāvāšanu investoram, kā arī aprobēt, pilnveidot modeli un attīstīt klasterus pilnas ķēdes ražošanas un jaunu produktu grupu ar augstāku pievienoto vērtību attīstībai pilsētās.
V.Tamužs uzsvēra, ka, lai paātrinātu Latvijas attīstību, ir jānosaka industriālo zonu attīstība lielajās pilsētās kā ES fondu prioritāte, jānosaka privātā sektora pārvaldīts finanšu mehānisms uzņēmumu pašu kapitāla palielināšanai un jānosaka zināšanas un palīdzība, ko sniedz profesionāļi investīciju piesaistes jomā.
SAK sēdes nobeigumā Valsts prezidentu par aktuālo Policentriskās attīstības veicināšanas un Cilvēkkapitāla attīstības darba grupā informēja Māris Kučinskis un Arvīds Barševskis. Plānots, ka nākošajā SAK sēdē, kas notiks 9.jūlijā, ar starpziņojumu uzstāsies Policentriskās attīstības veicināšanas darba grupa.
Sanāksmes noslēgumā Valsts prezidents Andris Bērziņš aicināja SAK locekļus apkopot visus līdzšinējos priekšlikumus un praktiski ieviest.
