25. martā Valsts prezidents Egils Levits nosūtījis viedokli Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kurā izteicis savus apsvērumus par iespējām risināt vēsturiskā taisnīguma atjaunošanas problēmas, kas saistītas ar okupācijas režīma nodarīto kaitējumu Latvijas iedzīvotājiem.
“Demokrātiskā tiesiskā valstī gan likumdevējam, gan tiesību piemērotājiem ir pienākums nodrošināt ne tikai vispārējo taisnīgumu, bet arī individuālo taisnīgumu konkrētos gadījumos,” vēstulē raksta Valsts prezidents. E. Levits arī uzsvēris, ka tas ir no Satversmes izrietošs valsts pienākums nodrošināt vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu un okupācijas režīma nodarījumu pārvarēšanu, lai sekmētu cilvēku aizskartās cieņas atjaunošanu un pārciestā korektu juridisku novērtējumu.
Valsts prezidents paudis atzinību Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai par gatavību risināt problēmu, ka ne visos gadījumos likumi nodrošina individuālo taisnīgumu konkrētām personām, strādājot pie jautājumiem par nelikumīgi represētu personu reabilitāciju, kā arī politiski represētas personas statusa un nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa piešķiršanu.
“Likumdevējam attiecīgie jautājumi kā tādi, kas ir būtiski mūsu valstij un sabiedrībai un sekmē vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu, būtu jārisina pašam, individuāli politiski izvērtējot katru konkrētu gadījumu un izlemjot to atbilstoši Satversmes un attiecīgo likumu mērķim un jēgai,” uzsver Valsts prezidents.
Valsts prezidents raksta, ka šādos gadījumos piemērots varētu būt politisks likumdevēja lēmums par individuālā taisnīguma nodrošināšanu konkrētā gadījumā, tam pašam izlemjot pēc būtības jautājumu par nelikumīgi represētu personu reabilitāciju, kā arī politiski represētas personas statusa un nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa piešķiršanu. Valsts prezidents norādījis, ka Latvijas konstitucionālajā sistēmā likumdevējam ir pieejami vairāki instrumenti Saeimas gribas paušanai, ko likumdevējs var izmantot, ņemot vērā efektivitātes, lietderības un tiesiskās paredzamības apsvērumus.
Valsts prezidents īpaši uzsvēris, ka viņu uztrauc gadījumi, kad Latvijas valsts ir piešķīrusi kādai personai augstāko valsts apbalvojumu – Viestura ordeni – par sevišķiem nopelniem nacionālajā pretošanās kustībā, dalību nacionālajā pretošanās kustībā vai tās atbalstīšanu, bet šī persona nevar saņemt nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu, jo neatbilst likuma prasībām. “Šādas nejēdzības likumdevējam vajadzētu ātri novērst, lai sekmētu vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu un neradītu cilvēkos neizpratni un papildus – netaisnīguma sajūtu,” raksta Valsts prezidents.