Sarunas mērķis: pamatojoties uz aizvadīto svētku organizēšanas atziņām par veiksmēm un neveiksmēm, pienācīgi un savlaicīgi sagatavoties nākamajiem svētkiem, kas notiks Latvijas valsts simtgades gadā.
Valsts prezidents sarunas gaitā izteica aicinājumu turpmāko svētku organizēšanā daudz vairāk ņemt vērā svētku dalībnieku un skatītāju viedokļus gan repertuāra, gan citos jautājumos ieklausīties viņu vērtējumos, jo Dziesmu un deju svētki primāri ir tautas svētki. Arī saistībā ar biļešu izplatīšanas kanāliem Andris Bērziņš rosināja tieši sadarboties ar svētku dalībniekiem, lielu daļu biļešu nododot viņu ziņā.
Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore informēja Valsts prezidentu par plānotajiem pasākumiem – konferenci un socioloģiskajām aptaujām, lai izdarītu gala secinājumus par svētku veiksmēm un kļūdām.
„Pēdējos gados Dziesmu svētki lielākā mērā tikuši būvēti uz māksliniecisko vadītāju viedokļu un ambīciju pamata. Pilnīgi piekrītu, ka nopietni jāieklausās daudz plašākas publikas viedoklī,” atzina D.Melbārde.
Vienlaikus Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore pauda mērķi nākamajiem svētkiem sagatavoties plānveidīgi, savlaicīgi un pārdomāti, jau šobrīd izstrādājot laika plānu un tam pakārtoto finanšu plūsmas grafiku, lai izvairītos no steigas un laika trūkuma, kas nereti traucējis arī pēdējos gados.
Lielu uzmanību sarunas puses veltīja jautājumiem par nākamo svētku infrastruktūras uzlabošanu un nepieciešamajiem remontdarbiem gan Daugavas stadionā, gan Mežaparkā. Dace Melbārde uzsvēra, ka infrastruktūra ir fiziski novecojusi un šobrīd jau sāk traucēt svētku pasākumu pieejamībai. Tādēļ vēlākais 2015.gadā, kad noslēgsies skolēnu Dziesmu un deju svētki, būtu jāuzsāk plānotie remontu un rekonstrukcijas darbi.
Valsts prezidents atbalstīja šādu viedokli un apliecināja, ka, tiekoties ar valdības vadītāju un Rīgas pilsētas vadību, uzrunās arī šos būtiskos jautājumus. Vienlaikus Andris Bērziņš aicināja izvērtēt arī citu pasaules valstu pieredzi plaši apmeklētu publisku pasākumu organizēšanā tieši no infrastruktūras veidošanas un tehniskās apkalpošanas viedokļa. Tika atzīsts, ka svētku gaismošanas un apskaņošanas pakalpojumu sniedzējus būtu pamatoti izraudzīties starptautiskā konkursā vismaz Baltijas valstu līmenī, lai izvairītos no pakalpojumu sadārdzinājuma ierobežotās konkurences dēļ Latvijā.
