Tikšanās laikā arhitekts, Kultūras ministrijas eksperts un Darba grupas kultūras būvju īstenošanas izvērtēšanai vadītājs Jānis Dripe informēja, ka Kultūras ministrijā izveidota darba grupa, lai izvērtētu kultūras infrastruktūras būvju optimālas īstenošanas scenārijus. Darba grupas priekšlikumi ir nosūtīti Ministru prezidentam, kurš lūdzis sagatavot atsevišķu būvju īstenošanas tehniski – ekonomisko pamatojumu.
Savukārt Ministru prezidenta padomnieks un Liepājas koncertzāles projekta vadītājs Ints Dālderis informēja, ka trīs minētajiem objektiem, kuriem būtu jābūt uzbūvētiem līdz Latvijas simtgadei 2018.gadā jau šobrīd tiek izskatītas finanšu līdzekļu piesaistes iespējas no Eiropas Savienības struktūrfondiem pilsētvides reģenerācijas vides finansējuma veidā, par ko jau uzsāktas diskusijas ar Eiropas Komisiju.
Eksperti informēja Valsts prezidentu arī par izskatītajiem priekšlikumiem – iespēju Laikmetīgās mākslas muzeja vajadzībām pārbūvēt un paplašināt Triangula bastiona ēku, kā arī mūsdienīgu Koncertu, kongresu un konferenču centru izveidot esošā Kongresu nama pārbūves rezultātā. Tāpat tiek analizēta arī netradicionāla, bet unikāla iespēja Laikmetīgās mākslas muzeju veidot uz 1872.gada Rīgas pirmā dzelzs tilta balstiem – šāds 21.gs. Mākslas tilts dotu gājējiem ērtu un tiešu piekļuvi jaunajai Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, piešķirot Rīgai īpašu atpazīstamību un iespēju tūristu piesaistei.
Savukārt Daugavas stadiona pārbūvi un visas šīs teritorijas attīstību par multifunkcionālu sporta un izklaides kompleksu darba grupa kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju saredz kā loģiskāko risinājumu aktuālo sporta un kultūras prasību apmierināšanai.
J.Dripe un citi eksperti aicināja arī Valsts prezidentu Andri Bērziņu atbalstīt darba grupas izstrādātos plānus, kam Valsts prezidents piekrita, uzsverot, ka priekšlikumi ir pārdomāti un racionāli. Turklāt A.Bērziņš norādīja, ka šajos projektos jārīkojas mērķtiecīgi, ņemot vērā salīdzinoši nelielo laika posmu, kas palicis līdz Latvijas 100.dzimšanas dienai.
Valsts prezidents tikšanās laikā vienlaikus aicināja arhitektus un citus ekspertus pārdomāt, ko nākotnē iesākt ar vairākām valsts pārvaldes ēkām, kas Rīgas centrā un citās pilsētas daļās pašlaik netiek izmantotas un ir atstātas novārtā, jo vairākas valsts institūcijas pārceļas uz jaunām ēkām ārpus pilsētas centra.
Tikšanās dalībnieki informēja Valsts prezidentu arī par citu kultūras būvju norises gaitu. Eksperti pastāstīja, ka vēsturiski vērienīgākās Latvijas kultūras būves – Latvijas Nacionālās bibliotēkas – celtniecības darbi tiks pabeigti jau pēc dažiem mēnešiem. Rēzeknes koncertzāle un Marka Rotko centrs apmeklētājiem durvis vēra šajā gadā. Tāpat šogad uzsākta Liepājas koncertzāles būvniecība, Vidzemes (Cēsu) koncertzāle un mūzikas skola būs gatavas 2014.gada pavasarī, bet Ventspils koncertzāle un mūzikas skola ir projektēšanas stadijā. Savukārt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pārbūves un paplašināšanas darbus plānots pabeigt līdz ar ES prezidentūras noslēgumu 2015.gadā.
