Uzsākot sarunu, Valsts prezidents apsveica Horvātiju, tai kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti, kā arī norādot uz šī lēmuma nozīmību visai ES. Viņš sacīja, ka Latvija ir gatava dalīties ar savu kā ES dalībvalsts pieredzi, norādot uz sarežģīto uzdevumu struktūrfondus iegultīt tādiem mērķiem, kas sniedz pēc iespējas lielāku pozitīvu efektu ilgtermiņā. Īpaši Valsts prezidents uzsvēra darbaspēka brīvās pārvietošanās tiesības dalībvalstu ietvaros, aicinot jau savlaicīgi domāt par iespējām savus pilsoņus nezaudēt šajā procesā.
Z.Milanovičs īsi skaidroja augstās infrastruktūras izmaksas Horvātijā, ņemot vērā tās ģeogrāfiju. A.Bērziņš uzsvēra, ka Horvātijas pilsoņu pārvietošanās dēļ uz citām ES valstīm šīs izmaksas tikai pieaugs.
Savukārt Horvātijas Ministru prezidents norādīja, ka Horvātijas ceļš līdz ES dalībvalsts statusam ir bijis ļoti garš un pilns ar dažādiem šķēršļiem. Tādēļ sarunas noslēgumā A.Bērziņš norādīja arī uz ES projekta nozīmi kā līdzekli miera un stabilitātes nodrošināšanā Eiropā. Viņš aicināja Horvātiju censties izmantot arī citas ES sniegtās priekšrocības, apgūstot struktūrfondus un attīstot savas tautsaimniecības konkurētspēju.
