15. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs darba vizītē Briselē, Beļģijas Karalistē, tikās ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Robertu Metsolu (Roberta Metsola), Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu (Ursula von der Leyen), kā arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieku Valdi Dombrovski.
Tikšanās laikā tika apspriests atbalsts Ukrainai, Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās politika, situācija Tuvajos Austrumos, ES aizsardzības industrijas kapacitātes stiprināšana, kā arī migrācijas izaicinājumi, īpašu uzmanību pievēršot situācijai uz Latvijas austrumu robežas.
Valsts prezidents pauda atbalstu ES paplašināšanās politikai, sevišķi attiecībā uz iestāšanās sarunu sākšanu ar Ukrainu un Moldovu. “Eiropas Savienībai jāsūta skaidrs signāls par atbalstu Eiropas valstīm, kuras apņēmušās īstenot demokrātiskās reformas. Vienlaikus valstīm, kuras pretendē uz dalību, jāpieņem Eiropas Savienības vērtības un principi ne tikai vārdos, bet arī skaidri demonstrējot reformu rezultātus,” atzīmēja E. Rinkēvičs. Valsts prezidents norādīja, ka pilnībā atbalsta iestāšanās sarunu sākšanu ar Ukrainu un Moldovu. Tāpat viņš atzinīgi vērtē Rietumbalkānu valstu centienus ieviest nepieciešamās reformas.
Apspriežot Krievijas agresiju pret Ukrainu, Valsts prezidents apliecināja nelokāmu Latvijas atbalstu Ukrainai, aicinot ES sniegt visu nepieciešamo atbalstu. “Krievijas agresija pret Ukrainu joprojām ir visnozīmīgākais drošības apdraudējums. Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm jādara viss iespējamais, lai atbalstītu Ukrainu tik ilgi, cik nepieciešams. Jāizpilda visas līdz šim paustās apņemšanās par militārā un finansiālā atbalsta sniegšanu īstermiņā un ilgtermiņā. Jāceļ aizsardzības industrijas kapacitāte, kā arī jāpieņem vajadzīgie lēmumi, lai Ukraina tiktu finansēta bez pārrāvuma,” uzsvēra E. Rinkēvičs.
Pārrunājot situāciju Tuvajos Austrumos pēc “Hamās” teroristiskajiem uzbrukumiem Izraēlas Valstij 2023. gada 7. oktobrī, Valsts prezidents atzina Izraēlas tiesības uz pašaizsardzību, vienlaikus uzsverot nepieciešamību mazināt apdraudējumu palestīniešu civiliedzīvotājiem, kā arī novērst humanitārās situācijas pasliktināšanos un konflikta eskalāciju plašākā reģionā.
Valsts prezidents arī aktualizēja jautājumu par Baltkrievijas īstenoto hibrīduzbrukumu ES ārējai robežai. E. Rinkēvičs aicināja ES risināt mākslīgi radīto migrācijas krīzi, tai skaitā pielāgojot migrāciju regulējošos normatīvos aktus atbilstoši aktuālajiem izaicinājumiem, kā arī uzturot politisko spiedienu pret A. Lukašenko režīmu.
