Uzsākot sarunu Daugavas Vanagu priekšsēdētājs Andrejs Mežmalis īsi iepazīstināja ar jautājumiem, kas organizācijai šķiet būtiski risināmi šobrīd – likumprojekts par Otrā pasaules kara dalībnieku statusu; iespējamo citu valstu palīdzību zāļu iegādei kara dalībniekiem, kā arī Krievijā 2.pasaules karā kritušo leģionāru pārapbedīšanas iespējas.
Runājot par pirmo jautājumu A.Mežmalis uzsvēra, ka Daugavas Vanagiem ir ļoti būtiski, lai šis likumprojekts tiktu pēc iespējas drīzāk pieņemts, kalpojot par pamatu gan finansiālās palīdzības sakārtošanai, gan statusa noteikšanai kara dalībniekiem. Valsts prezidents piekrita, ka šo jautājumu atlikt nevajag, īpaši ņemot vērā kara dalībnieku cienījamo vecumu, un izteica cerību, ka jau rudenī Saeima pieņems gala lēmumu šajā jautājumā.
Runājot par citu valstu iespējamo palīdzību zāļu iegādei, Daugavas Vanagi uzsvēra lielo darbu, ko organizācija veic šobrīd, palīdzot gan finansiāli, gan ar brīvprātīgu darbu cilvēkiem, kam tas ir nepieciešams. Viņi vērsa uzmanību, ka galvenais atbalsta avots ir un nākotnē vēl plašāk varētu būt Vācija, kur Vācijas apgādes likums (Bundesversorgungsgesetz) nosaka tiesības uz sociālā kaitējuma atlīdzību personām, kuras, dienot vācu armijā vai tai pakļautā vienībā, guvušas kaitējumu veselībai un kurām vēl tagad ir konstatējamas ievērojamas šo veselībai nodarīto kaitējumu sekas (uz to attiecināmais darba spēju zudums ir ne mazāks kā 25%). Šāda pati kārtība attiecas arī uz personām, kuras atradušās ar dienestu vācu armijā saistītā kara gūstā.
Iztirzājot jautājumu par Krievijā 2.Pasaules karā kritušo leģionāru pārapbedīšanas iespējām Daugavas Vanagi uzsvēra, ka situācijai problēmas rodas, kad pārapbedīšanu veic Vācija, balstoties uz divpusējo līgumu ar Krievijas Federāciju un masu kapos atrod arī latviešu izcelsmes karavīrus. Šobrīd šādos gadījumos nav atrisināts jautājums par kārtību, kā Vācija šos karavīrus varētu nodot Latvijai. Valsts prezidents izteica gatavību šo jautājumu pārrunāt šonedēļ gaidāmās Vācijas Federatīvās Republikas prezidenta vizītes ietvaros Latvijā.
Daugavas Vanagu pārstāvji interesējās par Valsts prezidenta viedokli ar izglītību saistītos jautājumos - par valodas apgūšanu skolās un iespējām mācīt vēsturi balstot to vienādā faktu interpretācijā dažādu valodu mācību līdzekļos. Par latviešu valodas apmācību skolās Valsts prezidents uzsvēra, ka tiekoties ar jauniešiem ir guvis pārliecību, ka skolēnu zināšanas un iespējas izteikties latviski ir visnotaļ augstā līmenī. Viņš gan atzina, ka mācību līdzekļi cilvēkiem, kas, atgriežoties no ārzemēm vai uzsākot dzīvot Latvijā, vēlas apgūt latviešu valodu, nav tādas iespējas, jo nav izveidoti atbilstoši mācību līdzekļi. Viņš aicināja arī Daugavas Vanagus būt aktīviem un sniegt savas gadu laikā uzkrātās zināšanas par to, kā palīdzēt arī imigrantu bērniem apgūt latviešu valodu, tā apzinoties savas saknes. Tāpat Andris Bērziņš atzīmēja, ka valodu nedrīkst izmatot kā politiskās cīņas līdzekli. Savukārt runājot par vēstures mācīšanu skolās dažādās valodās Valsts prezidents sacīja, ka būtu jāizmanto labākie materiāli, lai pēc iespējas precīzāk apgūtu faktus, kas būtiski Latvijai pasaules vēstures kontekstā, mācot ne tikai skaitļus, bet veidojot arī izpratni par notikumu kontekstu.
Sarunas noslēgumā Valsts prezidents aicināja Daugavas Vanagus aktīvi iesaistīties atbalsta sniegšanā, veicinot ekonomisko attīstību un palīdzot veidot Latvijas uzņēmējiem kontaktus visā pasaulē.
