Valsts prezidents uzsvēra, ka, īstenojot ATR, ir svarīgi koncentrēties uz trim tās būtiskākajiem elementiem, – kompetencēm, teritoriālajām robežām un identitāti.
Kompetenču jautājums ir saistīts ar efektivitāti un kvalitāti, raugoties gan no atbildības līmeņu pozīcijām, gan pieejamības aspekta. E. Levits uzskata, ka kompetenču jautājums turpmākā ATR ieviešanas gaitā būtu jāanalizē krietni detalizētāk, nekā tas bijis līdz šim.
Saistībā ar teritoriju nospraušanu Valsts prezidents uzskata, ka šajā jautājumā būtu jāiesaista iedzīvotāji, jo jāņem vērā viņu paradumi. Tā kā ATR pēc E. Levita ieskatiem ir cieši saistīta arī ar piederības un identitātes jautājumiem, reforma nedrīkst izjaukt kopienas, kas Latvijā pastāv jau vēsturiski, bet, gluži pretēji, tai būtu tās jāstiprina, jo tādējādi tiek veicināta iedzīvotāju piederība savai valstij.
Tāpat Valsts prezidenta uzsvēra, ka visas Latvijas vietas ir vienvērtīgas, tāpēc ir svarīgi, ka ATR veicina solidaritāti un sadarbību starp pilsētām, novadiem un pagastiem, jo ir daudz pakalpojumu un projektu, ko kvalitatīvāk un efektīvāk var paveikt kopradē.
E. Levits ieteica, ka nākamais solis likumprojekta izstrādes fāzē ir plašas, strukturētas diskusijas, kurās kopā sanāktu gan atbildīgās ministrijas, gan Saeimas, gan pašvaldību pārstāvji, lai galarezultātā likums tiktu atbalstīts no visām iesaistītajām pusēm. Tāpat Valsts prezidents akcentēja, ka lielāka uzmanība jāvelta skaidrošanas procesam, jo bieži vien konfliktu cēlonis ir nezināšana.
Uz diskusiju Rīgas pilī bija ieradusies lielākā daļa Latvijas pašvaldību vadītāju, un tika pārrunāti jautājumi par līdzšinējo Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu, minot bažas par sabiedrības iesaisti, demokrātijas principu ievērošanu lēmumpieņemšanas procesā, kvalitātes kritēriju un analīzes trūkumu, kā arī neskaidru argumentāciju.
