Cienījamā prezidentes kundze!
Augsti godātais Arajarvi kungs!
Ekselences!
Dāmas un kungi!
Man ir patiess prieks Jūs uzņemt Latvijā, cienījamā Halonenas kundze un godātais Arajarvi kungs. Latvijas un Somijas attiecību vēsturē šī jau ir trešā Somijas prezidenta valsts vizīte Latvijā, kas vēlreiz apliecina pēctecības principu mūsu valstu sadarbībā, kā arī mūsu tautu ciešās saites un kopīgos mērķus.
Jūsu vizīte ļauj atskatīties uz padarīto un dod iespēju droši ielūkoties nākotnē. Raksturojot Latvijas un Somijas attiecības, varam būt gandarīti, ka tās ir lieliskas un intensīvas, balstītas uz abpusēju ieinteresētību sekmēt drošību un stabilitāti reģionā, kā arī attīstīt plašākus ekonomiskos sakarus. Latvijas un Somijas tautas vieno savstarpējas simpātijas, cieņa, kopīgas brīvības un demokrātijas vērtības. Latvija un Somija ir samērā jaunas valstis pasaules politiskajā apritē, taču jau šobrīd esam uzkrājuši plašu un daudzveidīgu dzīves pieredzi.
Latvija un Somija ir tuvi kaimiņi, un mūsu likteņgaitas ir bijušas līdzīgas. Jau izsenis mūsu tautas ir centušās tuvāk iepazīt viena otras dzīvesveidu, kultūru un gara mantojumu. Vēlos uzsvērt, ka latviešiem un somiem īpaši svarīgs vienmēr bijis tieši garīgais spēks, kas ļāvis pārvarēt grūtos brīžus. Vissenākās liecības mēs varam atrast Livonijas Indriķa hronikā, kā arī mūsu tautu bagātajā folkloru mantojumā. Precīzi un tēlaini šo domu savulaik ir izteikusi ievērojamā Latvijas rakstniece Zenta Mauriņa: “Somijā kādu laiku dzīvojot, manī stiprinājās apziņa, ka mazas tautas var būt lielas galvenām kārtām ar savu garīgo spēku. Mēs latvieši esam iemīļojuši “Kalevalu” tādēļ, ka tur varoņa lielums slēpjas zināšanās par vārdu un sevišķi dziesmu varu”.
Līdzīgas atziņas par dziesmu spēku un tautas nesalaužamo garu mēs varam gūt arī no Latvijas dainām un somu senajām tautas dziesmām un balādēm, kurās ir tik daudz kopīgā. Spilgtus iespaidus joprojām var gūt, aplūkojot izcilā latviešu gleznotāja Jaņa Rozentāla darbus, kuros jūtama līdzīga pasaules uztvere kā slavenajam somu gleznotājam Akseli Gallen-Kallela.
Savstarpējo ieinteresētību un attiecību noturīgumu, manuprāt, simboliski apliecināja arī Latvijas pirmo diplomātisko pārstāvju iecelšana tieši Somijā gan 1921.gadā, gan arī 1991.gadā. Šī gada augustā apritēs desmitgade, kopš tika atjaunotas Latvijas un Somijas diplomātiskās attiecības. Raksturojot pagājušos desmit gadus, jāsecina, ka tas ir bijis straujš pārmaiņu un attīstības laiks. Pēc 50 gadu pārtraukuma atkal ir izveidojušies cieši un daudzpusīgi cilvēku savstarpējie kontakti starp abām mūsu valstīm. Tieši Somijas tūristi ir bijuši visaktīvākie Latvijas apmeklētāji pēdējo gadu laikā. Ceram, ka arī šogad, kad Latvijā notiks tādi nozīmīgi pasākumi kā Rīgas 800. gades svinības un Dziesmu svētki, Somijas iedzīvotāji būs bieži ciemiņi mūsu zemē. Savukārt rudenī Somijā un pārējās Ziemeļvalstīs notiks Baltijas valstu kultūras festivāls, kura ietvaros Latvijai būs laba iespēja tuvāk iepzīstināt ar savu kultūrvēsturisko mantojumu.
Manā skatījumā Latvijai un Somijai ir lieliskas iespējas veicināt vēl ciešākus ikdienas kontaktus. Somijas uzņēmēju iegūtā līdzšinējā pozitīvā sadarbības pieredze ar Latviju varētu sekmēt nākotnē arī kopīgu projektu veidošanu jaunu satiksmes iespēju nodrošināšanā starp abu valstu galvaspilsētām.
Līdzīgi kā Somijai, arī Latvijai lielākā bagātība nenoliedzami ir izglītota sabiedrība un iedzīvotāju zināšanu potenciāls, kura loma jaunajā gadu tūkstotī un pieaugošajos globalizācijas apstākļos arvien tikai palielināsies. Somija šai jomai jau savlaicīgi piešķīra svarīgu nozīmi un ir sasniegusi starptautiski atzītus panākumus informācijas tehnoloģiju jomā. Arī Latvijas sabiedrība sāk arvien vairāk apzināties šīs realitātes, izjūtot nepieciešamību pēc modernām zināšanām ietilpīgu nozaru attīstīšanas. Mūsu zinātnieku, inženieru un studentu zināšanu potenciāls varētu būt vērtīgs ieguldījums kopīgu projektu īstenošanā tepat Latvijā.
Cienījamā prezidentes kundze!
Zīmīgi, ka Jūsu vizīte Latvijā notiek dienā, kad pirms pusgadsimta 1950.gada 9. maijā Francijas ārlietu ministrs Roberts Šūmans nāca klajā ar deklarāciju izveidot Eiropas Ogļu un tērauda kopienu, kas vēlāk kļuva par pamatu Eiropas Kopienas un vēlāk arī Eiropas Savienības izveidošanai. Šo dienu var uzskatīt par Jaunās Eiropas dzimšanas dienu. Latvija un Somija uzticīgi piedalās Jaunās Eiropas Mājas veidošanā.
Šajās dienās Latvijā, tāpat kā Somijā un pārējās Eiropas valstīs, tiek rīkoti “Eiropas dienas” pasākumi. Latvijā šogad šīs svinības ieguvušas īpašu nozīmi, jo arvien skaidrāk varam saskatīt mūsu galamērķi – dalību Eiropas Savienībā. Pilntiesīga integrācija eiroatlantiskajās struktūrās no ārpolitiskajiem virsuzdevumiem kļūst par visas sabiedrības dienas kārtību un objektīvu realitāti. Arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju nākas saskarties diendienā ar ES un NATO integrācijas procesa dažādiem aspektiem.
Prezidentes kundze, pateicoties Jūsu personīgajam ieguldījumam, aktīvs politiskais dialogs ar Latviju tika īstenots visus šos pēdējos gadus, un it īpaši 1999.gadā, kad vairākkārt viesojāties mūsu zemē, lai apspriestos par ES intgerācijas procesu attīstības gaitu. Latvija ir pateicīga Somijai par sniegto nozīmīgo politisko un praktisko atbalstu ceļā uz ES. Somijas ES prezidentūras un Helsinku ES samita pozitīvo lēmumu dēļ, Latvija varēja uzsākt aktīvu ES iestāšanās procesu.
Šobrīd arvien plašāk raisās diskusijas par ES nākotni. Latvija, kaut arī vēl tikai kandidātvalsts, apzinās šī jautājuma svarīgumu un ir gatava jau šodien sniegt savu ieguldījumu, piedāvājot savu skatījumu par ES valstu sadarbības modeli nākotnē. Līdzšinējā ES valstu sadarbība, risinot būtiskus jautājumus, ir pierādījusi, ka “mazās valstis” labāk izprot viena otru un tādēļ tām ir bijis vieglāk saskaņot savas intereses, vienojoties par kopīgu nostāju. Mūsu valstis jūt īpašu atbildību par Eiropas nākotni.
Jaunu Eiropas integrācijas nozīmi iegūst reģionālā sadarbība. Šajā kontekstā vēlos paust gandarījumu par Baltijas valstu un Ziemeļvalstu ciešajiem kontaktiem. Mūsu sadarbība, laikam ritot, ir kļuvusi vēl daudzpusīgāka un dziļāka, tādēļ pilnīgi pamatoti šodien to saucam par astoņu valstu sadarbību. Pavisam nesen atzīmējām desmito gadadienu, kopš Rīgā tika atvērts Ziemeļu Ministru Padomes Informācijas birojs, kam bija liela nozīme Latvijas neatkarības atjaunošanā 1991.gadā un vēlāk arī mūsu valsts nostiprināšanā.
Latvija atzinīgi vērtē Somijas iniciatīvu Ziemeļu Ministru Padomes prezidentūras laikā 2001.gadā meklēt arvien jaunas un vēl konkrētākas sadarbības iespējas ar Baltijas valstīm. Šī gada rudenī paredzētā astoņu premjeru tikšanās Rīgā būs laba iespēja pārrunāt Baltijas un Ziemeļvalstu ciešākas praktiskās sadarbības iespējas. Pec manām domām, mūsu “draudzīgajai astoņu valstu ģimenei” ir liels nākotnes potenciāls, jo pašreizējie dinamiskie globalizācijas procesi tikai pastiprina reģionālās sadarbības nozīmi, kur mūsu kopīgajam Ziemeļeiropas reģionam būs sava īpaša loma.
Cienījamā prezidentes kundze!
Latvijai un Somijai ir kopīgs nākotnes mērķis – tā ir sadarbība jaunajā un paplašinātajā Eiropas Savienībā. Domāju, ka “Eiropas dienas” simboliskā nozīme šodien skaidri apliecina, cik cieši blakus viens otram ejami mūsu ceļi. Esmu pārliecināta, ka Eiropas Savienības ietvaros Latvijai un Somijai pavērsies labi priekšnosacījumi gan sekmīgai un ilglaicīgai attīstībai jaunajā gadu tūkstotī, gan arī nodrošinot savas nacionālās identitātes un kultūras saglabāšanu.
Atļaujiet man uzsaukt šo tostu Jums, prezidentes kundze, un Jums, Arajarvi kungs! Par vēl ciešāku Latvijas un Somijas tautu sadarbību!