Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien teica uzrunu Šveices Parlamentā. Iesākot runu prezidente savā un visas Latvijas delegācijas vārdā pauda patiesu prieku par iespēju apmeklēt Šveici. Prezidente sacīja: “Šo pirmo Latvijas Valsts vadītāja vizīti jūsu zemē uztveru kā patiesu starp mūsu valstīm valdošu laipnības un abpusējas cieņas apliecinājumu. Tas arī norāda uz Šveices un Latvijas attiecību stiprināšanos, par ko varam būt īpaši gandarīti.”
Atzīmējot Šveices devumu cilvēktiesību, humanitārās un bēgļu politikas jautājumu risināšanā, prezidente sacīja: “Esmu īpaši pateicīga par godpilno iespēju Jūs uzrunāt Jūsu valsts Parlamentā - šajā izcilajā simtgadīgajā arhitektūras piemineklī. Sienas, kuru gleznojumi mums atsauc atmiņā svarīgākos Šveices vēstures notikumus, aptver telpu, kurā tiek pieņemti lēmumi, kuri drīz iegūs vēsturisku nozīmi. Šī gada martā Jūsu tauta nobalsoja par Šveices Konfederācijas iestāšanos ANO, un mēs jūs apsveicam ar šo Šveices tautas vēsturisko lēmumu. Vienmēr augsti esam vērtējuši Šveices nesavtīgos pūliņus cilvēktiesību, humanitārās un bēgļu politikas jautājumu, kā arī starptautisko konfliktu diplomātiskā risināšanā. Esmu pārliecināta, ka Latvija un Šveice kopā spēs veiksmīgi darboties Apvienoto Nāciju ietvaros mūsdienu pasaules problēmu risināšanā.”
Runājot par Latvijas un Šveices attiecībām, Valsts prezidente atzīmēja Šveices nozīmi Latvijas vēsturē: “Šveices Konfederācija ir ieņēmusi nozīmīgu lomu Latvijas vēsturē 20.gadsimta sākumā, kļūstot par otro dzimteni daudziem cara represiju vajātiem latviešiem. Daudzi no šiem politiķiem un rakstniekiem izmantoja Šveices sniegto patvērumu, lai spētu radīt suverēnu Latvijas valsti, to proklamējot 1918.gada 18.novembrī. Latvija ar pateicību atceras Šveices Konfederācijas stingro nostāju, kas neatzina Latvijas inkorporāciju PSRS sastāvā 1940.gadā. Vēl jo vairāk, Jūsu valsts bija viena no pirmajām, kas atjaunoja diplomātiskās attiecības ar Latviju pēc tās neatkarības atgūšanas 1991.gadā.
Prezidente atzīmēja Šveices sniegto atbalstu Latvijai un pateicās par to: “Laika posmā pēc neatkarības atgūšanas Latvija ir atjaunojusi demokrātiju un dinamisku tirgus ekonomiku. Latvijas sekmīgā attīstība nebūtu bijusi iespējama bez mūsu draugu un partneru padoma un atbalsta. Izmantojot šo iespēju, gribu izteikt lielu pateicību Šveices valdībai un tautai par Latvijai sniegto morālo un materiālo palīdzību. Īpaši gribētu uzsvērt, ka Šveices Federālās valdības, kantonu un nevalstisko organizāciju sniegtais atbalsts bijis nozīmīgs veicot reformas sociālajā sfērā. Tas ir palīdzējis nodrošināt sabiedrības vienmērīgu attīstību un sekmējis sabiedrības integrāciju. Mūsu valstu sadarbības pūliņu rezultātā ir izveidota laba līgumtiesiskā bāze, kas rada priekšnoteikumus abu valstu veiksmīgai sadarbībai. Valsts vizītē mani pavada ekonomikas ministrs un liela uzņēmēju delegācija, kurā ir banku, IT, telekomunikāciju, tūrisma, pārtikas pārstrādes un kokapstrādes nozaru pārstāvji. Tas apliecina mūsu ieinteresētību tirdzniecisko kontaktu paplašināšanā ar Šveici. Labas tālākās sadarbības iespējas saskatu zinātņu ietilpīgās ekonomikas nozarēs, IT sektorā, finansu pakalpojumu nozarē.”
Runājot par kultūras, izglītības un zinātnes sfēru, prezidente sacīja: “Nozīmīga vieta mūsu valstu sadarbībā ir izglītībai, zinātnei un kultūrai. Esmu īpaši gandarīta par sadarbību, kas atjaunojusies starp mūsu valstu zinātniekiem. Sekmīgi attīstās kontakti starp Rīgas un Cīrihes Tehniskajām universitātēm, kas aizsākās pirms 140 gadiem, Rīgas Tehniskās universitātes dibināšanas gadā. Īpaši gribētu atzīmēt Gebert Rüf fonda darbību Latvijā. Mūsu valstu kultūras sadarbībā īpaša nozīme ir Latvijas galvaspilsētas Rīgas un Lugano pilsētas pagājušajā gadā parakstītajam Sadarbības protokolam par starptautiska pasākuma organizēšanu 2006. gadā “Forum Lugano 2006”. Latvijā ir labi zināmi vietu nosaukumi Lugano un Kastanjola . 20. gadsimta sākumā 15 trimdas gadus tur ir pavadījuši izcilie latviešu dzejnieki un sabiedriskie darbinieki Rainis un Aspazija. Esmu pārliecināta, ka pasākumi “Forum Lugano 2006” ietvaros ļaus abām Šveices tautai vēl labāk iepazīt Latvijas pagātni un tagadni.”
Stāstot par Latvijas ārpolitiku, Valsts prezidente atzīmēja: “Kopš neatkarības atgūšanas Latvija mērķtiecīgi darbojas savu ārpolitisko mērķu īstenošanā: tie ir integrācija Eiropas Savienībā un transatlantiskajās struktūrās. Esmu pārliecināta, ka kļūstot par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, Latvija un citas jaunās dalībvalstis dos nozīmīgu impulsu mūsu kontinenta apvienošanā, kuru vairāk par pusgadsimtu šķēla dzelzs priekškars. Mūsu kopīgās vērtības – demokrātija, brīvais tirgus, cilvēktiesību ievērošana ir mūsu abu valstis vienojošo draudzīgo attiecību un savstarpējās cieņas pamats, nodrošina ne tikai savas valsts stabilu attīstību, bet sniedz savu ieguldījumu Eiropas drošības un labklājības vairošanā.”
Uzrunājot klausītājus par pasaules notikumiem, Vaira Vīķe-Freiberga sacīja: “Pasaule 21. gadsimta sākuma saskaras arī ar pilnīgi jauniem izaicinājumiem. Teroristiskie uzbrukumi ASV, Indonēzijā, Maskavā un citviet ir uzbrukumi katra no mums brīvībai un tiesībām. Tiesībām uz dzīvi, tiesībām justies droši. Cīņa ar terorismu un organizēto noziedzību ir kļuvusi prioritāra katrai valstij, tai skaitā Eiropai. Ir nepieciešams, un šodien vairāk nekā jebkad agrāk, atrast jaunus un efektīvus sadarbības veidus, lai pretotos šiem draudiem. Latvija ir uzņēmusies nopietnas saistības attiecībā uz drošību. Jau vairākus gadus tā dod ieguldījumu kontinenta kolektīvajā drošībā, līdzdarbojoties miera uzturēšanas operācijās Balkānos.”