Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien Kauņas Vītauta Dižā universitātē kopā ar Lietuvas prezidentu Valdu Adamku saņēma šīs augstskolas goda doktora grādu. Apbalvojums tika piešķirts par ieguldījumu abu valstu tuvināšanā. Latvijas prezidentei goda doktora grādu pasniedza arī par ieguldījumu sociālo un humanitāro zinātņu jomā, kā arī letonikas attīstībā. Prezidenti sveica V.Adamkus, Lietuvas premjerministra A.Brazauska vārdā Lietuvas izglītības ministrs, V.Landsberģis, Lietuvas un Kauņas universitātes, LU rektors I.Lācis u.c.
Pēc goda doktora grāda saņemšanas Valsts prezidente uzrunā akadēmiskai auditorijai - profesoriem, mācībspēkiem, studentiem, Lietuvas sabiedrības pārstāvjiem - pateicās par lielo godu un sirsnību, kas viņai izrādīts. Prezidente par abu valstu draudzības patieso zīmi dēvēja godu, ka viņai šis tituls piešķirts kopā ar Lietuvas prezidentu.
Kauņas Vītauta Dižā universitātes rektors Vītauts Kaminsks, iepazīstinot auditoriju ar V.Vīķes-Freibergas akadēmisko karjeru un publikācijām, augstu vērtējumu izteica par to, ka, arī esot prezidentes amatā, V.Vīķe-Freiberga neaizmirst savas zinātnieces gaitas, par ko liecina arī viņas publikācijas "Dzintara kalnā" tulkojums lietuviski universitātes izdevumā.
Prezidente runāja par abu valstu akadēmiskās pasaules tuvību:
"Lietuvas universitātei Kauņā šogad ir apritējuši pilni 80 gadi, tikai nedaudz mazāk nekā lielākajai mūsu zemes augstskolai - Latvijas universitātei. Izveidojušās drīz pēc mūsu neatkarīgo valstu nodibināšanas, abas universitātes savā attīstībā lielā mērā atspoguļo Latvijas un Lietuvas likteņgaitas 20. gadsimtā. Ar tām saistīta nacionālās inteliģences izaugsme, kā arī izcilu personību darbošanās, kas šīs augstskolas padarījusi par pasaules mēroga zinātnes un kultūras centriem. Te gribētos pieminēt tādus pasaulslavenus zinātniekus kā franču semiotiķu skolas pamatlicējs Aļģirds Jūlijs Greims vai arheoloģe Marija Gimbutiene, kas abi ir studējuši Vītauta Dižā universitātē."
Prezidente pauda visdziļāko cieņu tiem zinātnes, kultūras un politikas cilvēkiem, kam Kauņas universitāte ir piešķīrusi Goda doktora nosaukumu: Marijai Gimbutienei, Nobela prēmijas laureātam Česlavam Milošam, muzikologam un politiķim Vītautam Landsberģim, baltu valodniekam Zigmam Zinkevičam (Zigmas Zinkevičius 1994), avangarda kinomāksliniekam Jonam Meku.
V.Vīķe-Freiberga uzdeva jautājumu par baltu tautu nākotnes izaicinājumiem. Viņa atzīmēja abu tautu joprojām dzīvās tradīcijas: tautas dziesmu dziedāšanu, tērpu darināšanu un valkāšanu, dažādu amatu piekopšanu, kuru saknes meklējamas senā pagātnē, kam atzinums gūts arī UNESCO.
"Tomēr skaidrs, ka nekādi saraksti nepalīdzēs, ja tradicionālās kultūras mantojuma saglabāšana, pētīšana, apgūšana un popularizēšana netiktu veicināta valstiski. Ar gandarījumu var atzīmēt, ka letonika Latvijā ir noteikta kā viena no piecām prioritārām zinātnes nozarēm," atzina prezidente.
Prezidente atzinīgi vērtēja lituānistikas stāvokli Lietuvā, kas "ir jūtami labāks, par ko liecina gan lielāks skaits publikāciju, gan vairāk mācīties gribošo, gan plašāks piedāvāto nodarbību, kursu un pat studiju programmu loks, tostarp arī etnoloģijas un folkloristikas un lietuviešu etniskās kultūras programmas Vītauta Dižā universitātē".
V.Vīķe-Freiberga ar gandarījumu atzīmēja, ka pēdējā desmitgadē lielākās Latvijas un Lietuvas augstskolas ir noslēgušas savstarpējos līgumus, un kā vienu no pēdējiem var minēt pērn noslēgto Latvijas Kultūras akadēmijas un Klaipēdas universitātes līgumu. " Īpaši uzteicama būtu Vītauta Dižā universitātes Letonikas centra aktīvā sadarbība ar Letonikas un Lituānistikas centriem Latvijā, rīkojot kopīgas ekspedīcijas, konferences vai kursus," viņa teica.
Nobeidzot, V.Vīķe-Freiberga aicināja lepoties ar abu tautu sentēvu gudrību un mūsdienu kultūras sasniegumiem: "Tad arī citi labāk saskatīs, novērtēs un iemīlēs to, kas dārgs ir mums - dzīvajām baltu tautām, nākotnes Eiropas veidotājām."