Mīļie šī vakara viesi, augsti godātie mākslinieki un mūzu kalpi!
Es patiesi priecājos par šo izdevību ar Jums kopā šovakar pilī aizdedzināt pirmo Adventes svecīti. Mēs tikko Rīgā piedzīvojām lielās pilsētas egles aizdegšanu, kur piedalījās bērni, rūķi un Ziemassvētku vecis, un kas noritēja Adventes gaisotnē, kad mēs gaidām Kristus bērna piedzimšanu un pestīšanas vēsti, šo garīgās atdzimšanas vēsti, kas iemiesojas Kristus bērnā un simbolizē arī katram no mums nemitīgo un nepārtraukto garīgās atdzimšanas iespēju.
Šī Ziemassvētku gaisma, kas nāk pasaulē, ir arī kultūras un civilizācijas gaisma, tā ir tā, ko sen, pirms divarpus tūkstoš gadiem senie grieķi saprata ar Apollona kulta izkopšanu. Māksla un kultūra savā ziņā radās šī saules dieva Apollona paspārnē. Simboliski tas sasaucas ar mūsu senču Saulgriežu svētkiem, kad ziemas vistumšākajā brīdī saule gūst savu uzvaru, jo pēc ziemas Saulgriežiem tā lēnām atkal uzsāk savu kāpšanu debesu kalnā pēc gada tumšākajām dienām.
Šai atdzimšanai, gaismas nākšanai pasaulē ir divi aspekti – bērns simbolizē spontāno atdzimšanu, varētu teikt, Dieva žēlastību, šo vienmēr mūžīgo atjaunošanos, bet kultūra un tās gaisma prasa milzīgas pūles un nodošanos, kalpību un kalpošanu mūža garumā. Tādēļ augsti godātie kungi, ļoti cienītās dāmas, es priecājos Jūs šeit uzņemt kā ļaudis, kas spīdoši katrs savā laukā esat nesuši kultūras gaismu Latvijā gadiem ilgi ar spožām sekmēm. Mēs esam ielūguši šeit daļu no talantīgiem, spējīgiem Latvijas māksliniekiem.
Man ir prieks šodien Jūs visus šeit uzņemt, jo es zinu, ka ikviens no Jums ir darījis visu, ko spējis sava talanta izkopšanai. Es zinu, ka Jūsu talants ir devis garīgo bagātinājumu un ļoti daudz prieka daudziem Jūsu kolēģiem un apbrīnotājiem. Jo sevišķi tiem, kas stāvat uz skatuves – Jums kontakts ar publiku ir vistiešākais un plašākais, bet arī citiem – vai nu mākslas vēsturniekam, vai, piemēram, kā man teica keramiķim, kas mīca savu mālu tumsā, vientulībā savā darbnīcā, - viņu izstarojums nāk ar savu gaismu, kas vairo vispārējo kultūras spožumu mūsu zemē un viņas slavā pasaulē.
Ar pateicību Jums visiem par to, ko Jūs esat devuši latviskās kultūras kopšanā un tālāknodošanā nākamajām audzēm, es simboliski, arī jūsu vārdā, aizdedzu pirmo Adventes svecīti.