*** Turpinot Stokholmas apmeklējumu, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikās ar Slovēnijas prezidentu Milanu Kučanu. Vaira Vīķe-Freiberga un Milans Kučans pauda abpusēju prieku tikties pirms Slovēnijas prezidenta valsts vizītes Latvijā, kas notiks šī gada marta sākumā. Valsts prezidente izteica cerību, ka šī Slovēnijas prezidenta vizīte stimulēs divpusējo attiecību attīstību.
Milans Kučans sveica Latvijas prezidenti ar Latvijas uzaicināšanu uz iestāšanās sarunām dalībai Eiropas Savienībā. Abu valstu prezidenti pārrunāja arī Eiropas Savienības paplašināšanās jautājumus. Milans Kučans informēja prezidenti par to, ar kādiem jautājumiem saskaras Slovēnija sarunu procesā ar Eiropas Savienību, kā arī Vaira Vīķe-Freiberga un Milans Kučans runāja par vairāku nozaru attīstību perspektīvu pēc tam, kad valstis iekļausies Eiropas Savienībā. Tai skaitā tika spriests par trešā pīlāra nostiprināšanu un likumdošanas harmonizēšanu.
Milans Kučans informēja Valsts prezidenti, ka valsts vizītē prezidentam uz Latviju līdzi dosies ne tikai uzņēmēji, bet arī citu jomu pārstāvji, kas veicinās daudzpusēju attiecību aktivizēšanu. Valsts prezidente pauda Latvijas gandarījumu par Slovēnijas dinamisko progresu un sacīja, ka gaida Milanu Kučanu Latvijā.
*** Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikās ar ASV delegācijas vadītāju Stjuartu Eizenštatu. ASV pārstāvis izteica augstu atzinību Valsts prezidentes runai, kas tika teikta konferencē Stokholmā. Viņš augstu novērtēja Valsts prezidentes gribu piedalīties šajā konferencē, izrādot interesi par izglītības projektiem. Stjuarts Eizenštats pateicās Latvijas prezidentei par viņas personīgo ieguldījumu vēstures komisijas darbībā un tās atbalstā, izsakot viedokli, ka ASV atzinīgi lūkojas uz vēstures komisijas darbības perspektīvām. Tāpat tika minēts arī tas, ka ASV Holokausta muzejs sadarbojas ar vēstures komisiju. Viņš arī atzinīgi novērtēja Latvijas gatavību sasaukt Latvijas, ASV, Kanādas, Austrālijas, Lielbritānijas, Vācijas un Izraēlas prokuroru sanāksmi 16. un 17. februārī Latvijā. Prezidente atzīmēja, ka šāda augsta līmeņa starptautiska juristu sanāksme varētu kļūt par precedentu, veidojot praksi līdzīgu jautājumu risināšanā pasaulē. Stjuarts Eizenštats kā svarīgu novērtēja Latvijas politisko apņemšanos konsekventi risināt jautājumus, kas izvirzīti ceļā uz NATO.
ASV delegācijas vadītājs šajā sarunā pauda gatavību palīdzēt Latvijai vēstures skolotāju apmācībā, rīkojot seminārus un apmācību programmas. Valsts prezidente ar Stjuartu Eizenštatu runāja par objektīvas vēstures mācīšanas nozīmi skolās, un prezidente sacīja, ka šis jautājums ietilpst arī Latvijas izglītības sistēmas reformās kopumā. Valsts prezidente informēja, ka Latvija pievērš lielu uzmanību vēstures un holokausta mācīšanai skolās.
Tika pieminēts, ka prezidentei ir padomniece vēstures komisijas jautājumos, kas var koordinēt šādu jautājumu risināšanu. Stjuarts Eizenštats tika informēts arī par vēsturnieku komisijas iecerēm un starptautisku pasākumu rīkošanu. Valsts prezidente pateicās ASV par atbalstu ekspertu un finansiālajā jomā šādu pasākumu rīkošanā. Prezidente arī uzsvēra, ka šī vēsturnieku komisija pēta gan holokausta, gan padomju režīma laiku Latvijā. Viņa informēja ASV pārstāvi par to, ka Latvijas likumdošana paredz sodu gan genocīda, gan kara noziedzniekiem, un ka Latvija vienmēr ir norobežojusies no kara noziegumiem, un ir gatava izskatīt konkrētas krimināllietas, ja par tām tiktu sniegti konkrēti papildus pierādījumi. Prezidente atzīmēja iespējamo arhīvu nepilnību, kuru ietekmēja arī PSRS sagrūšana.
Stjuarts Eizenštats, kurš līdz šim ir bijis arī ASV-Latvijas hartas ekonomikas grupas vadītājs, apliecināja gatavību arī turpmāk sekmēt Latvijas un ASV ekonomisko sadarbību. Uz to prezidente atbildēja, ka Latvija ir atvērta investīcijām, tajā skaitā arī investīcijām no ASV.
Publicēts: 27.01.2000.