*** Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Berlīnē tikās ar Vācijas Bundestāga prezidentu Volfgangu Tīrzi. Sarunā tika pārrunāta Latvijas un Vācijas sadarbība, kā arī kontakti starp abu valstu parlamentāriešiem. Tīrze uzsvēra, ka parlamentāriešu sadarbība ir ļoti nozīmīga abu valstu attiecību stiprināšanā, un informēja Valsts prezidenti, ka šodien Vācijas Bundestāgā parlamentārieši izskatīja jautājumu par sadarbību ar Baltijas jūras reģionu, un informēja, ka deputāti vēlas mudināt Vācijas valdību pievērst lielāku uzmanību Baltijas valstu reģionam. Tāpat Tīrze sacīja, ka nesen Vācijas Bundestāgā ir viesojies Latvijas Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume un ir izveidojušies labi kontakti. Viņš sacīja, ka ir saņēmis uzaicinājumu viesoties Latvijā, un nākamgad arī apmeklēs mūsu valsti.
Tika pārrunāts integrācijas process Eiropas Savienībā un NATO. Valsts prezidente informēja par Latvijas sarunu procesu, iekļaujoties Eiropas Savienībā, par to, kā Latvija saskaņo savu likumdošanu ar Eiropas Savienības normām, un par prioritātēm, kādas Latvija uzstādījusi, gatavojoties iestāties Eiropas Savienībā. Vēl tika pārrunāta gaidāmā Rīgas astoņsimtgade nākamajā gadā, kā arī Rīgas kā Eiropas Kultūras galvaspilsētas gaidāmais statuss nākamā gada augustā.
*** Valsts prezidente arī uzstājās Vācu Arpolitikas biedrībā. Galvenie prezidentes uzrunas temati bija par Latvijas situāciju šodienas Eiropā, par to, kādi ir Latvijas mērķi, iekļaujoties jaunajā Eiropā. Sīkāk prezidente stāstīja par Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā un NATO, izsakot tam arī motivāciju. Prezidente uzsvēra arī sociāli integrētas sabiedrības nozīmību Latvijas nākotnē un sacīja, ka Latvijā to uzskata ne tikai par integrāciju etnisko grupu starpā, bet arī par plašu dažādu jomu integrāciju. Vēl prezidente runāja par Eiropas reģionālo sadarbību, uzsverot Baltijas valstu reģionu nākotnes iespējas, tika runāts arī par Baltijas valstu savstarpējo sadarbību. Vaira Vīķe-Freiberga uzrunā uzsvēra, ka Berlīne ir simbols Eiropas apvienošanai no jauna un arī Latvijai ir svarīgas tās pašas vērtības, pēc kurām savu nākotni veido jaunā Eiropa.
Prezidente tika uzdoti jautājumi gan par sociālās integrācijas gaitu Latvijā, gan par dažādiem starptautiskās ārpolitikas jautājumiem, kā arī par Latvijas attiecībām ar Krieviju un citām kaimiņvalstīm. Detalizētāk tika jautāts arī par Latvijas nepieciešamību iekļauties NATO.
*** Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Berlīnē tikās ar VFR federālo prezidentu Johannesu Rau. Abas puses sarunā atzina, ka Latvijas un Vācijas attiecības ir ļoti ciešas un konstruktīvas un kļūst aizvien daudzveidīgākas. Vācijas prezidents augsti novērtēja G.Drēdera vizīti Baltijas valstīs, kā arī pieminēja sekmīgo sava priekšgājēja Romāna Hercoga Valsts vizīti Latvijā pagājušā gada maijā. Vaira Vīķe-Freiberga un Johannes Rau pārrunāja sadarbību starp reģioniem, īpaši tiem reģioniem, kas pieguļ Baltijas jūrai, kā, piemēram, Hamburga un Dlēzviga-Holšteina. Latvijas un Vācija prezidenti pārrunāja iespējas piesaistīt vēl lielākas Vācijas investīcijas Latvijai. Valsts prezidente uzsvēra, ka Vācija ir ļoti nozīmīgs tirdzniecības partneris un viņa vēlētos redzēt vēl lielāku Vācijas saimniecisko, ekonomisko un finansu klātbūtni Latvijā.
Tika pārrunāti Eiropas Savienības paplašināšanās jautājumi. Valsts prezidente informēja, kā Latvija risina iestāšanās sarunu procesu, stāstīja par Latvijas valdības politiku šajā jomā, kā arī sabiedrības pakāpenisko gatavošanos Latvijas iestājai Eiropas Savienībā. Johannes Rau uzsvēra, ka Eiropas Savienības paplašināšanās ir vēsturisks process un tam jābūt gatavām gan dalībvalstīm, gan arī kandidātvalstīm. Vaira Vīķe-Freiberga un Johannes Rau pārrunāja jaunāko diskusiju par pēdējā laikā izvirzītajām Francijas prezidenta žaka Diraka un Vācijas ārlietu ministra Joška Fišera iniciatīvām par jauno Eiropu. Johannes Rau sacīja, ka Eiropas Savienībai ir jāiekļauj un jāsadarbojas ar visām valstīm, kas vēlas tajā iesasitīties, un uzsvēra, ka, protams, Baltijas valstīm ir jābūt šajā savienībā. Valsts prezidente informēja Vācijas prezidentu par Latvijas sabiedrības integrāciju, atzīmējot, ka tā ir valdības prioritāte šobrīd un ka Latvija vēlas veidot sociāli sabiedrību. Abas puses apmainījās arī ar viedokļiem par reģionālo sadarbību Eiropā. Latvijas prezidente izklāstīja Latvijas viedokli par Baltijas valstu savstarpējo sadarbību, atzīmējot, ka tā ir ļoti būtiska visa reģiona integrācijai Eiropas Savienībā.
*** Svinīgi tika atklāta Latvijas vēstniecības jaunā ēka Berlīnē. Atklāšanā, uzrunājot svētku dalībniekus, Valsts prezidente atzīmēja, ka pirms 60 gadiem, līdz ar Latvijas vēstniecības izzušanu Berlīnē, Latvija zaudēja arī savu neatkarību. Tas bija sākums traģiskiem notikumiem, kad Molotova-Rībentropa pakts sadalīja Eiropu divās daļās, kuru sadalīja Belīnes mūris un dzelzs priekškars, un tas nozīmēja Latvijas iekļaušanu PSRS, sacīja Vaira Vīķe-Freiberga. Dodien, pēc prezidentes teiktā, vēstniecība iezīmē jaunu Latvijas klātbūtni jaunajā Eiropā. Prezidente atzīmēja, ka Vācija, kas tolaik tika sadalīta, atkal ir apvienojusies, un šobrīd "mēs stāvam pie atjaunotās Latvijas vēstniecības Vācijas atjaunotajā galvaspilsētā atjaunotajā, apvienotajā Vācijā, atjaunotajā, apvienotajā Eiropā".
Prezidente novēlēja sekmes vēstniecībai savā atbildīgajā darbā, aizstāvot Latvijas intereses šajā stratēģiski nozīmīgajā zemē, kas bija viena no Eiropas Savienības dibinātājām un arī tagad ir viena no galvenajām tās virzītājām. Novēlot sekmīgu darbu, prezidente sacīja, ka tas ļaus parādīt Eiropai Latvijas īsto vietu atjaunoto Eiropas valstu vidū, ļaus atgādināt, ka Latvijas drošība ir sargājama līdzīgi Eiropas Savienības suverēno valstu saimei, kas kopīgi varēs lemt par savu nākotni.
Publicēts: 29.06.2000.