Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Rūjienas muzejā tikās ar Rūjienas novada pagastu vecākajiem un Rūjienas pilsētas inteliģenci. Tikšanās laikā prezidente tika iepazīstināta ar Rūjienas pilsētas un novada aktualitātēm. Inteliģences pārstāvji stāstīja par to, kā viņu vadītās iestādes cenšas nodrošināt jauniešiem pēc iespējas labākas izglītības un atpūtas iespējas, izmantojot mūsdienīgas metodes, cik to atļauj pilsētas un pagastu līdzekļi.
Tika stāstīts arī par to, ka Rūjiena katru gadu izvēlas savus goda pilsoņus, tādējādi izrādot cieņu pret tiem cilvēkiem, kas ir īpaši daudz darījuši savas pilsētas un novada labā. Prezidentei tika stāstīts par to, kā darbojas pašvaldību sadarbības apvienība, kas apvieno septiņus pagastus un Rūjienas pilsētu. Šāda apvienība Rūjienas pilsētai un pagastiem ļauj efektīvāk izlietot iekšējos resursus, kā arī veidot savu nākotni, efektīvāk piesaistot investīcijas, izmantojot da_ādas projektu iespējas.
Prezidente sacīja, ka ir gandarīta būt šajā apvidū, kuram ir ievērojamas kultūras tradīcijas. Viņa atzīmēja, ka tieši Rūjienā 19.gs. sākumā Rūjienas mācītājs Bergmanis izdeva pirmo dainu krājumu līdztekus ar tulkojumu vācu valodā. Prezidente sacīja, ka tādējādi šis ievērojamais cilvēks ne tikai ir saglābis no iznīcības dainas, bet ir vienlaikus arī atvēris šo latvisko pasauli citu zemju iedzīvotājiem, un arī šodien Rūjienas rajons var būt lepns ar tām visām jaunām idejām un projektiem, kas tiek šajā pusē veikti. Viņa pieminēja arī zemnieku iniciatīvas, kas cenšas iet laikam līdzi, un atzīmēja, ka ir priecīga satikt tādus cilvēkus, kas raugās nākotnē, droši pamatojoties uz savām kultūras tradīcijām. Prezidente pauda prieku, ka šie cilvēki ir gatavi strādāt un veidot savu pilsētu un apkārtni tieši tādu, kādu viņi to vēlētos atstāt saviem bērniem un nākamām paaudzēm. Valsts prezidente novēlēja sirdsdegsmi un izdošanos tiem, kas pie tā strādā.
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga viesojās bērnu nometnē "Pasaka" Smiltenes rajona Launkalnē. Prezidente apskatīja nometni un bērnu zīmējumu konkursu, tikās ar bērniem un kopīgi dziedāja nometnes dziesmu.
Nometne darbojas, pateicoties Kanādas latviešu ziedojumiem, un tajā ir iespējas daļu vasaras pavadīt aptuveni 40 bērniem no visas Latvijas bērnu namiem. Šī bija nometnes noslēguma diena, un prezidente bija nometnes goda viesis.
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Jeru pagasta "Klimpās" tikās ar vietējiem zemniekiem. Galvenokārt tie bija graudkopji un lopkopji. Zemnieki stāstīja prezidentei par to, kāda ir viņu šodienas situācija saimniecībās, kā arī par to, kā viņi vēlētos savas saimniecības attīstīt un kas viņiem traucē šajā attīstībā. Kā vienu no traucēkļiem viņi atzina to, ka nav prognozējamas graudu iepirkuma cenas un subsīdijas, kādas nosaka katru gadu konkrētā jomā. Tas apgrūtina zemnieku izvēlēties, tieši kādu produkciju viņam ražot. Pēc zemnieku sacītā, valstī ir jāizstrādā ilgstošas attīstības programma lauku attīstībā.
Tika runāts arī par Eiropas Savienības SAPARD līdzekļu iespējamo iesaistīšanu zemnieku saimniecību attīstībā, kā arī par Baltijas valstu vienoto tirgu, kura sakārtošana un pilnveidošana dotu gan iespējas zemniekiem sadarboties plašākā mērogā, lai piedāvātu konkurētspējīgas produkcijas Eiropā, gan arī lai robežu sakārtošana mazinātu kontrabandas preču ieplūšanu Latvijā. Tika runāts par to, ka zemniekiem pašiem ir vairāk jāsadarbojas savā starpā un vienas jomas zemniekiem, kā, piemēram, graudkopībā vai lopkopībā, ir jākooperējas. Tas ļauj ietaupīt līdzekļus un efektīvāk izmantot iespējas.
Zemnieki pauda satraukumu arī par mazo lauku skolu likvidācijas tendenci. Viņi uzsvēra, ka viņu pusē šīs mazās lauku skola ir tās, kas būtībā reizē ir arī kultūras centri un nodrošina to, lai jauni cilvēki neaizplūstu no laukiem, kas, kā sacīja zemnieki, pašlaik laukos ir diezgan izplatīta tendence. Prezidente izrādīja lielu interesi par zemnieku problēmām un par tiem jautājumiem, kas viņuprāt traucē saimniecībām pilnvērtīgi attīstīties. Tika runāts arī par detalizētākām lietām, kā, piemēram, par lopu vakcinācijas problēmām, par infekcijas slimībām u.c. Zemnieki tomēr par spīti problēmām pauda cerību, ka viņi ir spējīgi attīstīties, prot ražot konkurētspējīgu produkciju un ir gatavi cīnīties ar konkurenci un attīstīt savas saimniecības.
Pēc tam prezidente apmeklēja Rūjienas bērnudārzu "Vārpiņa", kurš savā darbībā izmanto mūsdienīgas metodes un ir iesaistījies arī starptautiskajos projektos. Bērni, kas muzicēja prezidentei, jūlija sākumā dosies uz 8. bērnu dziesmu festivālu Palermo Itālijā. Prezidente arī apskatīja bērnudārza telpas un ar bērnudārza audzinātājiem runāja par to, kā bērnudārzs darbojas un kādas metodes izmanto savā darbībā.
Vakarpusē Valsts prezidente tikās ar Rūjienas iedzīvotājiem. Uzrunājot Rūjienas iedzīvotājus, viņa pauda gandarījumu par to lepnumu, ko viņi izrāda savai pilsētai un pagastam, un par to darbu, ko viņi iegulda, lai viņu novads attīstītos. Prezidente atzīmēja arī senās kultūras tradīcijas, kuras viņa pieminēja arī stājoties amatā. Viņa stāstīja, kas savas vizītes laikā Rūjienā ir pārliecinājusies, ka šeit cilvēki prot strādāt un gūt rezultātus. Viņa pauda arī gandarījumu, ka augstā līmenī šeit ir mākslas skola un citas, kas, piemēram, sadarbojas ar meiteņu pāraudzināšanas skolu un tādējādi integrē sabiedrībā tos, ar kuriem nav pārāk viegli strādāt.
Prezidente runāja arī par zemniecības nākotni Latvijā saistībā ar Latvijas mērķiem iekļauties Eiropas Savienībā. Viņa atzīmēja, ka jāmeklē ir arī alternatīvi iztikas avoti bez zemes apstrādāšanas, un sev par prieku viņa ir jau Rūjienā redzējusi, ka cilvēki prot likt lietā izdomu un atrast dažādus veidus, kā laukos gūt iztiku. Kā vienu no jomām viņa minēja tūrismu, kas varētu nākotnē dot Rūjienai dot labas izaugsmes iespējas visu Baltijas valstu kontekstā. Prezidente pārrunāja ar iedzīvotājiem arī to, kas ir skarts sarunās ar uzņēmējiem un zemniekiem, un kādi ir materiālie apstākļi šajā pusē, runājot gan par sasniegumiem, gan arī par problēmām, un izteica gandarījumu par to, ka šeit dažādos līmeņos tiek domāts, kā sadarboties, lai attīstītu savu pilsētu un novadu.
Viņa atzīmēja, ka, iestājoties Eiropas Savienībā, Latvijai būs sava balss un tā varēs arī piedalīties gan mūsu tautas, gan arī citu Eiropas tautu likteņos visas pasaules mērogā. Viņa aicināja domāt par to, ko Latvijai nozīmēs iestāšanās Eiropas Savienībā un kā jau laikus sagatavoties tai. Viņa arī runāja par to, ka cilvēkiem ir tiesības pieprasīt no saviem politiķiem, lai viņi aizstāv viņu intereses arī parlamenta un valdības līmenī. Tāpat tika runāts arī par demogrāfisko situāciju, kas ir tieši saistīta ar labklājības līmeni šajā pusē. Prezidente uzsvēra arī lauku skolas kā tās vietas, kuras būtu īpaši nepieciešams paturēt un censties, lai tās netiktu slēgtas, paliktu kā kultūras centri un veicinātu bērnu izglītību un attīstību. Viņa novēlēja rūjieniešiem, lai arī turpmāk mēs varētu teikt, cik skaista vieta ir Rūjiena, cik tā ir plaukstoša un kādas tai ir iespējas. Viņa atzīmēja, ka Rūjiena un rūjienieši pieder pie Latvijas bagātības.
Iedzīvotāji interesējās arī dziļāk par lauku skolu nākotni, privatizācijas procesiem, kā arī par Latvenergo nākotni, par Latvijas Nacionālo bibliotēku un kontrabandas pazemināšanas nepieciešamību, jo Rūjienas atrodas pie robežas un, pēc iedzīvotāju teiktā, dziļi izjūt to, kāds ir kontrabandas līmenis valstī.
Publicēts: 16.06.2000.