19.-22.09.1999.
Valsts prezidentes vizīte ANO ģenerālās asamblejas 54.sesijā.
*** 20.septembrī Valsts prezidente tikās ar Norvēģijas premjerministru Kjellu Magni Bondeviku. Abas puses atzinīgi novērtēja Latvijas-Norvēģijas sadarbību, īpaši ekonomiskajā jomā. Valsts prezidente atzinīgi novērtēja, ka Norvēģija ir viena no lielākajām investētājām Latvijā, kā arī izteica cerību, ka šī sadarbība, kas līdz šim bijusi ļoti veiksmīga, tiks turpināta, tādējādi stiprinot arī sadarbību ar Ziemeļvalstīm kopumā.
Valsts prezidente pateicās par Norvēģijas politisko un praktisko palīdzību Latvijas integrācijā NATO. Norvēģijas premjerministrs apliecināja, ka viņa valsts arī turpmāk atbalstīs Latviju gaitā uz Ziemeļatlantijas Aliansi.
V.Vīķe-Freiberga un K.M.Bondeviks pārrunāja Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbību. Latvijas prezidente pateicās par palīdzības iniciatīvām, ko Norvēģija jau iepriekš sniegusi Latvijai, kā arī sacīja, ka svarīga būtu pieredzes apmaiņa un atbalsts mazo un vidējo uzņēmumu sadarbībā starp abām valstīm, īpaši lauksaimniecības jomā.
V.Vīķe-Freiberga informēja Norvēģijas premjerministru par ekonomisko situāciju Latvijā un tendencēm Latvijas ārējā tirdzniecībā, uzsverot, ka palielinājies tirdzniecības apjoms ar ES valstīm (~ 60%), kā arī tirdzniecība starp Baltijas valstīm.
Pēc K.M.Bondevika paustā, Norvēģija ir vienotajā Eiropas ekonomiskajā telpā, un gaidāmā Latvijas iekļaušanās ES veicinās sadarbības apjoma palielināšanos.
K.M.Bondeviks interesējās par Valodas likuma pieņemšanas gaitu un apsveica Valsts prezidentes lēmumu atdot otrreizējai caurlūkošanai likumu Saeimā. Norvēģijas premjers izteica cerības, ka galējā Valodas likuma variantā tiks ievēroti Valsts prezidentes ieteikumi, jo šāds likums veicinātu Latvijas iekļaušanos ES, kā arī dos ieguldījumu pašas Latvijas attīstībā.
Sarunā tika pārrunāts sabiedrības integrācijas jautājums. Valsts prezidente atzīmēja, ka latviešu valodas apguve ir viens no būtiskākajiem elementiem saliedētas sabiedrības veidošanā, un Latvija tam pievērsīs pieaugošu uzmanību. Pēc prezidentes sacītā, Latvija cer arī uz turpmāku partnervalstu atbalstu šajā jomā.
Abas amatpersonas pārrunāja Baltijas valstu sadarbību. Latvijas prezidente uzsvēra, ka tā ir viena no valsts svarīgām prioritātēm. Šajā sakarā V.Vīķe-Freiberga un K.M.Bondeviks apsprieda, kā intensificēt sadarbību Baltijas jūras reģionā, piemēram, ciešāku kontaktu dibināšanu enerģētikas jomā.
*** Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Vašingtonā tikās ar ASV Valsts sekretāri Madeleinu Olbraitu.
Atceroties tikšanos Sarajevā, abas amatpersonas pauda gandarījumu, ka ir iespēja atkal tikties. M.Olbraita vēlreiz apsveica V.Vīķi-Freibergu ar stāšanos amatā, atzinīgi novērtējot Valsts prezidentes aktīvo darbību, tai skaitā nostāju Valsts valodas likuma sakarā. Valsts prezidente uzsvēra, ka Valodas likumam ir efektīvi jāaizstāv latviešu valodas vieta valsts dzīvē, latviešu valodai ir jābūt nozīmīgākajam sabiedrības integrācijas elementam Latvijā. M.Olbraita piekrita Latvijas prezidentes paustajam viedoklim. M.Olbraita uzsvēra, ka ASV valdība šobrīd izskata iespēju praktiski palīdzēt Latvijai stiprināt latviešu valodas apmācību.
M.Olbraita atzina, ka būtiski ir vēlreiz caurskatāmo Valodas likumu veidot tā, lai tiktu ievērotas starptautiskās saistītas, ko Latvija ir uzņēmusies.
Valsts prezidente pateicās M.Olbraitai par ASV konsekvento politisko un praktisko atbalstu Latvijai, kā arī augstu novērtēja ASV-Baltijas politiku kopumā.
Tika apspriesta Latvijas sagatavošanās gaita integrācijai NATO. Šajā sakarā ASV Valsts sekretāre akcentēja nepieciešamību palielināt valsts izdevumus aizsardzības jomai.
Abas puses bija vienisprātis, ka konkrētās jomās Latvijas progress ir tieši atkarīgs no pašas Latvijas darbības.
M.Olbraita atzinīgi novērtēja Latvijas dalību kopējās starptautisko miera uzturēšanas spēku operācijās Bosnijā, kā arī palīdzību, ko Latvija ir sniegusi Kosovas krīzes risinājumam.
Ņemot vērā, ka ASV ir viena no galvenajām konferences "Sievietes un demokrātija jaunā gadu tūkstoša sākumā" (Islandē, 8.-11.oktobris) organizētājām, M.Olbraita izteica gandarījumu, ka Latvijas prezidente ir piekritusi piedalīties konferences norisē. Vaira Vīķe-Freiberga uzsvēra nevalstisko organizāciju lomu konferencē.
Tikšanās gaitā tika apspriestas arī situācija Baltijas jūras reģionā, kā arī attiecības ar Krieviju.
Sarunas noslēgumā Valsts prezidente ielūdza M.Olbraitu apmeklēt Latviju.
*** Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikās ar "Eurasia Group", kas apvieno ASV uzņēmējus, kuri jau darbojas vai nākotnē vēlētos darboties Austrumeiropā.
Valsts prezidente tikšanās laikā uzstājās ar īsu uzrunu, kā arī atbildēja uz uzņēmēju jautājumiem par Latvijas ekonomisko situāciju, perspektīvām attiecībā uz ES, kā arī situāciju valsts iekšpolitikā.
Pēc tikšanās ar "Eurasia Group", Valsts prezidente sniedza interviju telekompānijai CBC, kur tiešajā ēterā atbildēja par Latvijas ārpolitikas un iekšpolitikas aktualitātēm.
Vakarā Valsts prezidente uzstājās ar runu "The Baltic States (Latvia) in the New Millennium" Kolumbijas universitātē, sniedzot informāciju par Latvijas ārpolitiku, valsts izredzēm iestāties ES, NATO.
*** 21.septembrī Valsts prezidente Ņujorkā apmeklēja ANO ģenerālās asamblejas 54.sesiju, kur ar uzrunu uzstājas ASV prezidents Bils Klintons, un neoficiāli tikās ar ANO ģenerālsekretāru Kofi Ananu.
Pēc ANO apmeklējuma Valsts prezidente tikās ar ASV Ebreju komitejas pārstāvjiem.
ASV Ebreju kopiena ir nozīmīga ASV sabiedriskās domas veidojoša organizācija, kas viena no pirmajām ASV sabiedrībā un kongresā atbalstīja Baltijas valstu neatkarības atzīšanu.
Sarunā Valsts prezidente augstu novērtēja ASV Ebreju komitejas ieguldīto, aizstāvot Baltijas valstu neatkarības faktu.
Atbildot uz komitejas pārstāvju jautājumiem, Vaira Vīķe-Freiberga informēja par Latvijas iekšpolitisko situāciju, tai skaitā saimniecisko attīstību un ārpolitisko darbību.
V.Vīķe-Freiberga uzsvēra Latvijas centienus iekļauties ES un NATO, atzīmējot ASV būtisko atbalstu NATO paplašināšanā.
Liela uzmanība tikšanās laikā tika pievērsta Vēsturnieku komisijas darbībai Latvijā. Valsts prezidente stāstīja par neseno tikšanos ar Vēsturnieku komisiju, kā arī uzsvēra savu gatavību darīt visu, lai aktivizētu komisijas darbību. V.Vīķe-Freiberga sacīja, ka svarīgi būtu, ja ASV Ebreju komiteja varētu atbalstīt Latvijas vēsturnieku sagatavošanu, kā arī vēstures mācīblīdzekļu veidošanu.
ASV Ebreju komiteja ļoti atzinīgi vērtēja Vēsturnieku komisijas darbību Latvijā.
*** 22.septembrī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikās ar ANO ģenerālsekretāru Kofi Ananu.
K.Anans apsveica V.Vīķi-Freibergu kā prezidenti valstij, kas ir aktīva ANO dalībvalsts. ANO ģenerālsekretārs sarunā kā pozitīvu minēja faktu, ka Latvija ir veikusi ikgadējo dalības maksu organizācijā. K.Anans izrādīja interesi par iekšpolitisko situāciju Latvijā, ārpolitiskajām aktivitātēm, tai skaitā par valsts izredzēm iestāties ES.
Tikšanās laikā tika apspriesta sabiedrības integrācijas un Valodas likuma pieņemšanas gaita Latvijā. Valsts prezidente uzsvēra latviešu valodas apmācības nozīmīgo lomu sabiedrības saliedēšanā un atzīmēja, ka kvalitatīva Valodas likuma pieņemšana veicinās šo procesu.
*** Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikās ar Kanādas vicepremjeru H.Eseru Greju (Hon.Herber Eser Gray).
Tikšanās sākumā Kanādas vicepremjers apsveica Latvijas prezidentes uzrunu ANO Ģenerālās asamblejas 54.sesijā, atzīmējot, ka viedoklī par vairākiem ANO attīstības aspektiem abu valstu pozīcijas sakrīt, piemēram, jautājumos par reģionālo attīstību un Drošības Padomes tālākās darbības pamatprincipiem.
Sarunā V.Vīķe-Freiberga un H.Esers Grejs pārrunāja Latvijas-Kanādas divpusējās attiecības. Tika apspriestas iespējas stiprināt ekonomisko sadarbību. V.Vīķe-Freiberga pateicās par palīdzību, ko Kanāda sniegusi Latvijai izglītības, valodu apmācības, uzņēmējdarbības un vides aizsardzības jomas sakārtošanā, atzīmējot, ka šis atbalsts arī nākotnē Latvijai būtu svarīgs.
Latvijas Valsts prezidente un Kanādas vicepremjers tikšanās laikā runāja par Valodas likuma pieņemšanas gaitu Latvijā. V.Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka latviešu valodai ir noteicoša loma saliedētas sabiedrības veidošanā, un tās apguvei valsts pievērsīs pieaugošu uzmanību.
Pēc sarunas Kanādas vicepremjeru Valsts prezidente piedalījās ASV Valsts sekretāres Madlenas Olbraitas rīkotajā pieņemšanā, kā arī tikās ar Ņujorkas latviešu sabiedrību.
*** 23.septembrī Ņujorkā V.Vīķe-Freiberga tiekas ar Baltijas-Amerikas uzņēmēju fonda pārstāvi Ričardu Šeridanu, uzrunā Ņujorkas biznesa padomi un atbild uz amerikāņu uzņēmēju jautājumiem. Savukārt pēcpusdienā Vašingtonā notika Valsts prezidentes sarunas ar ASV Kongresa pārstāvjiem, bet vakarā Baltajā Namā tikšanās ar ASV pirmo lēdiju Hilariju Klintoni. Rīt V.Vīķe-Freiberga Kārnegī fondā (Carnegie Endowment) uzstāsies ar priekšlasījumu "Jauna Latvija jaunā Eiropā", tiksies ar ASV senatoru Ričardu Lugaru. Valsts prezidentei notiks saruna ar bijušo ASV padomnieku nacionālās drošības jautājumos Zbigņevu Bržezinski (Zbigniew Brzezinski), preses brīfings Radio Brīvās Eiropas birojā, kā arī intervija laikrakstam "New York Times".
*** Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikās ar ASV pirmo lēdiju Hilariju Klintoni. H.Klintone ļoti augstu novērtēja iespēju, ka Valsts prezidente ir piekritusi apmeklēt konferenci "Sievietes jaunā gadu tūkstoša sākumā" Reikjavikā.
Sarunā tika uzsvērts, ka šis pasākums pavērs jaunu diskusiju un sadarbības iespējas Ziemeļeiropā un Baltijas reģionā. V.Vīķe-Freiberga un H.Klintone vienojās, ka jādara viss, lai konferencei būtu praktisks turpinājums.
Valsts prezidente atzinīgi novērtēja nevalstisko organizāciju nozīmi konferences veidošanā.
*** 23. - 25.septembrī vizītes laikā Vašingtonā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikās ar ASV Kongresa pārstāvjiem Tomu Lantosu (Tom Lantos), Denisu Kuciniču (Dennis Kucinich) un Johu Shimku (John Shimkus), ASV senatoru Ričardu Lugaru, , Kārnegī fondā (Carnegie Endowment) uzstājās ar priekšlasījumu "Jauna Latvija jaunā Eiropā", tikās ar bijušo ASV padomnieku nacionālās drošības jautājumos Zbigņevu Bržezinski (Zbigniew Brzezinski), piedalījās preses brīfingā Radio Brīvā Eiropa birojā, kā arī sniedza interviju laikrakstam "New York Times".