Ekselences,
dāmas un kungi,
Es vēlētos vispirms apsveikt Latvijas Vēsturnieku komisiju par paveikto darbu, par šo sējumu, kas nupat nonācis mūsu rokās, bet visā kopumā par to, kas ir paveikts šajos trīsarpus gados, kopš darbojas šī komisija. Ja mums tāda nebūtu, tā nekavējoties būtu jānodibina, un es ļoti priecājos, ka tik daudz jau kopš dibināšanas ir paveikts. Darāmā ir ļoti daudz, un šis ir tikai sākums, bet tas ir nozīmīgs sākums, jo tas ir iezīmējis kontūras tieši tiem vēstures pētīšanas laukiem un nozarēm, kurās konstatējami visbūtiskākie un kliedzošākie trūkumi.
Man šķiet, ka šodien priekšā celtais sējums būtiskā veidā pārstāv vienu no tiem, un tas ir - okupācijas laika iespaids uz mūsu vēsturi, zemi un tautu. Tas, ka Latvija tika okupēta, jau pats par sevi ir kaut kas tāds, kas nebūt visai pasaulei ir skaidrs un saprotams, bet kādas ir šīs dubultās okupācijas sekas, ir ļoti nopietni pētāms, parādāms un pasaulei priekšā sniedzams.
Neatkarīgai valstij ir nepieciešama sava neatkarīga vēsture, un tauta, kam ir atņemta brīvība, ir tauta, kurai tiek arī atņemta iespēja pašai no sava redzesloka raudzīties ne tikai uz tagadni un nākotni, bet arī uz pagātni. Vēstures izvērtēšana ir tikai brīvas un suverēnas valsts privilēģija, tā mums ir jāizmanto, to mēs izmantojam, to mēs turpināsim darīt arī turpmāk. Es pateicos visiem tiem, kas šajā procesā ir piedalījušies un turpina to darīt, un es novēlu enerģiju, darba spēku un spožus rezultātus.