Mīļie bērni, jaunieši, jaunās dāmas un kungi!
Esmu priecīga jūs visus sveikt pilī un esmu priecīga par to, ka ne jau tikai galvaspilsētā, bet visā Latvijā, visās Latvijas malās aug talanti, aug spējas, aug nākotnes Latvijas cēlāji. Jūs esat to vidū, un jūsu spējas ir tās, kas nostiprinās mūsu valsti par tādu, kā mēs to vēlētos redzēt. Jūs ar saviem talantiem un spējām jau esat starp tiem, kas dažs jau no bērna kājas nes Latvijas vārdu pasaulē un nes to pasaulē pievilcīgā, atraktīvā, simpātiskā veidā.
Es no sirds jūs apsveicu ar tiem sasniegumiem, ko esat sev jau izpelnījušies. Dažam tās ir medaļas – zelta, sudraba, bronzas, tās ir uzvaras olimpiādēs jeb arī piedalīšanās, kas arī ir svarīga. Te ir jauni mākslinieki un mūziķi, dažs labs jau ar neticami izciliem sasniegumiem un dažs labs, ko šogad jau es personīgi sastopu jau otro reizi, jo katru gadu, šķiet, ka viņi kādā konkursā ir bijuši laureāti. Par to man tiešām ir liels prieks.
Apsveicu jūs, apsveicu jūsu vecākus un ģimenes, kas jūs ir atbalstījušas, jo, protams, ir svarīgi, ka ģimenes locekļi sava bērna talantu atzīst un atbalsta. Apsveicu arī jūsu skolotājus un mācītājus, un pasniedzējus. Vairāki no jums izcēla to, ka labs skolotājs esot jūs izvirzījis. Tas ir ļoti cēli no jums, ka jūs to atzīstat un saprotat, bet es vēlētos šeit uzsvērt tomēr jūsu pašu personīgos nopelnus. Dāvanas mums ir Dieva dotas, no vecākiem mantotas un, varētu teikt, ka savā ziņā cilvēkam tā ir tāda laimes loterija, vai nu viņš piedzimst par talantu, vai nē. Bet nepietiek jau ar to, kas ir šūpulī ielikts. Pie visa, ko cilvēks sasniedz savā mūžā, viņam pašam arī jāpiepūlas, jāpiestrādā, jāpārvar savs slinkums, sava mazticība, sava nevarība, varbūt savas šaubas par savām spējām.
Jūs, kaut dažs no jums tik maziņš vēl, esat jau to pārvarējuši. Jūs esat jau savas spējas pierādījuši, un es ceru, ka jūs būsiet par piemēru jūsu draugiem, kaimiņiem, vienaudžiem, lai caur to, ko esat sasnieguši, arī citi varētu saprast, ka tas, ko cilvēks paveic ar savām pūlēm, tas viņam patiesi pieder, tas ir viņa nopelns, neviens un nekas nekad viņam to nevar atņemt. Tā ir bagātība, ko rūsa un kodes nesaēd. Tā ir jūsu daļa, tā ir jūsu tiesa. Jūs variet uz to būt lepni. Ne jau iedomīgi, ne jau uzpūtīgi, jo tas būtu smieklīgi, bet lepni gan, pamatoti lepni, jo esat pie saviem panākumiem piestrādājuši. Paldies jums par to.
Es esmu kā prezidente ļoti lepna uz jums, visa latviešu tauta vienmēr priecājas un lepojas par katra tās locekļa sasniegumu. Novēlu jums visiem turpināt tālāk dzīvē sekmīgi darīt to, ko sirds aicina, uz ko prāts vedina, kas pašam patīk un kas nes labas sekmes! Lai jums visiem labi klājas!