Augsti godātais rektora kungs! Augsti godātie Triju Zvaigžņu ordeņa domes domnieki! Dāmas un kungi!
Šodien, mūsu valsts svētku pašā priekšvakarā, man ir tas lielais gods pasniegt apbalvojumus tiem domes izvēlētajiem, kuriem Latvijas valsts ar savu augstāko apbalvojumu — Triju Zvaigžņu ordeni — vēlas pateikt īpašu paldies par to, ko viņi veikuši savas tautas un savas zemes labā.
Mēs esam sena tauta, bet mūsu valstiskās tradīcijas ir nesenas. Nesenas, salīdzinot ar tām tautām, kas tās mērī gadusimtu ilgumā. Taču Triju Zvaigžņu ordeni, mūsu valsts augstāko goda zīmi, mēs cienām un godājam tāpat, kā to dara ikkatras citas Eiropas valsts piederīgie ar savējiem.
Triju Zvaigžņu ordenis ir valsts augstākā atzinība, un mēs to pasniedzam tiem, kurus viņu laikabiedri, viņu līdzgājēji, viņu paziņas ir izvirzījuši, ir ieteikuši kā tādus Latvijas tautas dēlus un meitas, ko mēs vēlētos šeit īpaši godināt un uz brīdi izcelt citu priekšā.
Mūsu ordenim nav tādu priekšrocību, ka tas sniegtu tā saņēmējam kādus materiālos labumus, nav tādu priekšrocību, kā piemēram, padomju laikā — iespējas kaut kur iestāties un tikt bez rindas. Tā ir tikai goda un cieņas zīme. Bet tas ir daudz.
Šodien man ir tas gods pasniegt ordeņus cilvēkiem, kuru nopelni aptver ļoti plašu darbības lauku. To vidū ir valstsvīrs, kas visas mūsu jaunās valsts neatkarības ievērojamu posmu ir veltījis nemitīgām pūlēm par jaunās neatkarīgās Latvijas iezīmēšanu starptautiskajā apritē, kas ir gādājis par to, lai mūsu valstij būtu iekārtotas attiecīgās pārstāvniecības ārzemes, lai tiktu izveidots profesionāls valsts diplomātu korpuss. Kas ir kalpojis arī kā mūsu valsts Ministru prezidents un kalpo arī tagad kā tieslietu ministrs, un kura rokās būs ļoti smagi uzdevumi, veicot mūsu tieslietu sistēmai tik ļoti nepieciešamās reformas. Šajā pulkā ir arī ārzemju pārstāvji, gan diplomāti, gan valstsvīri, kas ar savu darbību ir aizstāvējuši neatkarīgās Latvijas intereses pat tad, kad tā vēl nebija atguvusi savu neatkarību, kas ir palīdzējuši nostiprināt Latvijas attiecības ar citām valstīm tad, kad šīs attiecības bija apdraudētas, tad, kad Latvijai draudēja neslava starptautiskajā arēnā. Bet galvenokārt šajā pulkā ir cilvēki, kas visu savu mūžu ir darbojušies katrs savā jomā ar tādu sirdsdegsmi, ar tādu atdevi un izcilību, ka tiešām viņu darbam ir piemitis šis zvaigžņu mirdzums. Tie ir gan selekcionāri, kas ne tik vien vairojuši skaistumu mūsu Latvijas dārzos un parkos, bet devuši labumu tīri materiālā plāksnē, jo mēs ceram, ka nākotnē tas varētu palīdzēt Latvijai iekarot ārzemju tirgu. Tie ir dziedātāji un koklētāji, ārsti un rakstnieki. Te parādās mūsu tauta savā daudzveidībā un apdāvinātībā. Te parādās mūsu tautas lielās, dziļās radošās sfēras. Es noliecu galvu šo mūsu tautiešu priekšā, un man ir tas gods šodien viņiem pasniegt šos ordeņus ar domu, ka tas ir visas mūsu tautas un mūsu valsts oficiāls lielais paldies par to, ka viņi kalpo Latvijas tautai katrs savā veidā, katrs savā laukā, bet kalpo Latvijai ar sirdsdegsmi un mīlestību.