Augsti godātais Ministru prezidents, Jūsu ekselences, Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmēji, dāmas un kungi!
Man ir liels gandarījums un no sirds liels prieks šajā skaistajā Latviajs neatkarības dienā pasniegt Triju Zvaigžņu ordeņus un goda zīmes tiem, kas ir guvuši savu līdzcilvēku apbrīnu un cieņu, Triju Zvaigžņu domes piekrišanu.
Mēs atzīmējam šeit sasniegumus, kas sniedzas visās iespējamās dzīves jomās – jūsu vidū ir diplomāti, zinātnieki, mākslinieki, ārsti, sabiedriskie darbinieki. Ir tādi ļaudis, kas ar visu savu pašaizliedzību un sirdsdegsmi mūžu nostrādājuši smagā, maz atalgotā profesijā, kā ārsti, māsiņas un citi, bet kas iemantojuši savu kolēģu un sabiedrības apbrīnu un cieņu. Ir diplomāti, kas darījuši savu darbu mūsu valsts un divpusējo saišu veidošanā ar citām valstīm. Kultūras darbinieki un mākslinieki, kuru darbi spīd spoži pie mūsu valsts sasniegumu debesīm.
Panākumu ir daudz, taču katrs no tiem ir unikāls, katrs atšķirīgs un īpašs, bet tos vieno tā izcilība, kas jūsu devumam sniegusi īpašu zvaigznes spožumu, godu un apbrīnu. Daudzi no jums šo apbrīnu baudījuši gadiem, pat gadu desmitiem, tāpēc man ir īpašs gandarījums, ka neatkarības atjaunošanas gadadienas svētkos valsts novērtē jūsu sniegumu.
Latviešiem kādreiz ir paradums runāt par lepnību kā netikumu, taču es gribu jums novēlēt – lepojieties, jūs esat to pelnījuši. Jūs esat savu darbu darījuši pēc augstākās mērauklas, savas labākās sirdsapziņas. Ja kāds dara savu darbu pēc iespējas labāk, tad rodas arī darba sekotāji un atzinība. Bet pašam vislielākais gandarījums, apzinoties, ka dari to labāko, kas iespējams. Un tad viņš drīkst būt lepns par padarīto, lepns, ka valsts ir atzinusi viņa nopelnus. Nav jāslīgst viltus pazemībā – tas ir gods, ko esat pelnījuši. Kā Valsts prezidente es esmu lepna par jums, Latvijas valsts ir lepna par jums. Vēlos pateikties par jūsu padarīto valsts labā. Paldies!