Tirdzniecības un rūpniecības kameras 10 gadu atjaunošanas jubilejā novēlu visiem tās atkaldibinātājiem, biedriem un atbalstītājiem vislabākās sekmes jūsu turpmākajā darbā.
Latvija ir atgriezusies brīvā pasaulē, brīvās konkurences un brīvā tirgus pasaulē. Tur valda citādi likumi un noteikumi nekā plānotās ekonomijas ietvarā. Un tas ir milzīgs sasniegums, ka tik īsā laikā Latvija ir spējusi pārstrukturēties no pašiem, pašiem pamatiem un pārdzīvot ne tikai šos milzīgos pārmaiņu laikus, bet arī lielās kaimiņzemes finansu krīzi, ar kuru mums līdz krīzes brīdim bija tik ciešas saimnieciskās saistības. Latvija ir varējusi visu pārdzīvot un no visa atkopties. Ja kādreiz mums šķiet, ka priekšā stāv tādas grūtības, kas it kā nebūtu pārvaramas, tad atcerēsimies, ka nav tādu grūtību, kas nebūtu pārvaramas.
Latvija ir ceļā uz integrēšanos divās lielās starptautiskās struktūrās – Eiropas Savienībā un NATO aliansē. NATO alianse mums ir būtisks mērķis, jo esam jau redzējuši no Centrāleiropas valstīm, cik ļoti šis drošības virssargs, ko pārstāv alianse, vairo uzticību un saimniecisko labklājību šajās zemēs. Mēs zinām, ka Polijā, kopš tā kļuva par NATO dalībvalsti, ir ļoti strauji pieaudzis ārzemju investīciju lielums. Drošība, ko sniedz stipri sabiedrotie, rada stingru pamatu, lai radītu valstī visumā drošības izjūtu gan finansu sistēmai, gan ieguldītājiem, gan ražotājiem.
Latvijas virzība uz Eiropas Savienību, savukārt, saistās ar mūsu likumdošanas saskaņošanu. Šī likumdošana ir izveidojusies Rietumeiropā vairāku gadu desmitu garumā un ir radījusi tur vēl neparastu un nepieredzētu labklājības, miera un attīstības posmu. Kopš Otrā pasaules kara visas šīs zemes ir piedzīvojušas uzplaukumu, un tādas zemes kā Īrija, kas bija arī relatīvi maza un relatīvi saimnieciski atpalikusi lauksaimniecības zeme pirms pievienošanās Eiropas Savienībai, izmantojot Eiropas Savienības strukturālos fondus, spēja ātri pārprofilēties, pielāgoties un piedzīvot visiem apbrīnojamu saimniecisko uzplaukumu un izaugsmi. Man šķiet, ka Polijas paraugs attiecībā uz drošību, Īrijas paraugs attiecībā uz mūsu attīstības potenciālu, ir tikai daži no tiem, kas pierāda, ka esam izvēlējušies pareizo ceļu, ka tas ir tas virziens, kas mums ir jāuztur.
Latvija ir spējusi uzrādīt progresu pēdējo trīs gadu laikā, kā to atzīst Eiropas Komisija savos izvērtējumos, taču savas saimnieciskās attīstības līmenī tā neierindojas starp pirmajām kandidātvalstīm. Manuprāt, mūsu pozīcija konkurencē ar citām kandidātvalstīm nav tāda, kādu mēs vēlētos to redzēt. Man šķiet, mums vajadzētu varēt to uzlabot, un es esmu pārliecināta, ka tas mums ir iespējams. Un te vēlētos aicināt visus jūs šajā zālē, - strādāsim kopā, lai gādātu par to, lai Latvija straujāk attīstās, lai straujāk sakārtojas.
Ir skaidrs, ka mums ir jāsāk ar pilnveidotu, adekvātu, visām modernām vajadzībām atbilstošu likumdošanas sistēmu. Daudz kas ir paveikts, ļoti daudz vēl ir darāmā. Lai attīstītos uzņēmējdarbība, ir nepieciešams, lai būtu, tā sauktais “līdzenais spēles lauks”, ir jābūt tādiem apstākļiem, kuros valda tik tiešām brīva konkurence. Nedrīkst būt tādi spēles noteikumi, kas vieniem netaisni un slepeni dod priekšrocību pār citiem, tā kaitējot fundamentālajam konkurences principam.
Svarīga attīstībai ir arī reputācija un labā slava. Ne tikai katrai firmai un katram uzņēmumam ir rūpīgi jārūpējas par savas preču zīmes kvalitāti un labo slavu, bet visai valstij kopumā, – arī tai ir sava preču zīme, arī valsts ir savā ziņā vieta, kas piedāvā citu valstu investoriem savu varēšanu un mēģina viņus pievilināt, mēģina iegūt viņu kapitālus, lai tie nāk šajā zemē, lai rada jaunas darbavietas un jaunas izdevības mijiedarbē ar mūsu vietējiem uzņēmējiem. Tāpat jums kā Latvijas uzņēmējiem ir skaidrs, ka ne tikvien ārzemju investīcijas gan jūsu, gan citās firmās, bet arī savstarpēja sadarbība kļūst arvien vairāk internacionāla un arvien vairāk globāla. Ir jāprot ar citiem sastrādāties, un arī tur nepieciešama ne tikai izpratne, bet arī savstarpēja cieņa un savstarpēja uzticība, ko iegūst gadu gaitā, piestrādājot ar saviem darbiem un to rezultātiem. Ja uzticība zūd, tas ir milzīgs zaudējums, ko tajā brīdī pat nav iespējams izvērtēt. Mēs nedrīkstam atļauties, ka mūsu valstij zūd uzticība gan no citiem, bet vēl ļaunāk, ja uzticība mūsu valstī zūd no mums pašiem. Ja mēs nespēsim uzticēties paši saviem spēkiem, ja mēs nespēsim uzticēties savai valstij, kas tad mums vairs atliek, - mēs tad būtu nolieguši paši sevi, savas spējas un savas dotības.
Es negribu ticēt, ka latvieši nav spējīgi sakārtot savu sabiedrību, savu likumdošanu, savas administratīvās sistēmas, savu muitu, savus nodokļus, absolūti visu, kas ir saistīts ar uzņēmējdarbības taisnīgu, atklātu, demokrātisku, rosīgu darbošanos. Es aicinu visus talkā, lai cīnītos ar tiem šķēršļiem, kas mūsu attīstībai stāv ceļā – negodīgu konkurenci, korupciju un daudzus citus ļaunumus, kas kaitē mums visiem, aptur mūsu attīstību, apdraud mūsu nākotni.
Šeit tiešām sēž uzņēmēji, kas jau pēc definīcijas ir uzņēmīgi ļaudis. Mūsu valstij tādi ir ļoti nepieciešami, mums vajadzīgs uzņēmīgs gars, lai savu valsti sakārtotu un lai gādātu par saimniecisko uzplaukumu tajā. Es novēlu, lai jūsu starpā un visā Latvijā vairotos un nostiprinātos šis godīgās konkurences, šis godīgās peļņas, šis uzņēmības gars, kas ļauj cilvēkam, kam uz to ir dotības un talants, pelnīt sev, piedāvāt tādas preces un pakalpojumus, kādas citiem ir vajadzīgas, nepieciešamas vai patīkamas, tā radot sev laimi un labklājību, un vairojot arī laimi un labklājību visā valstī. Lai jums uz to ir labas sekmes!