Cienījamie sportisti, tuvinieki un treneri!
Jūs esat uzkāpuši pašā sporta Olimpā, vārda burtiskajā nozīmē, un jūs esat mums atnesuši pilnu komplektu Olimpisko medaļu. Ko viena maza valsts vairāk varētu vēlēties, kā pati savu zeltu, sudrabu un bronzu! Mums ir piepildījušās mūsu visu karstākās vēlēšanās, un jūs jau ļoti labi ziniet, ka visa Latvija dzīvoja jums līdz, ka puse Latvijas raudāja prieka asaras tajā brīdī, kad tika pasludinātas jūsu uzvaras, un jums blakus domās bija ne tikai jūsu tiešie tuvinieki un ģimene, kas, protams, visdziļāk pārdzīvoja šos jūsu lielos sasniegumus. Es vēlētos šeit jums izteikt savu apbrīnu par jums kā cilvēkiem – tieši savu personīgo apbrīnu.
Es jums, Igor, gribētu izteikt savu apbrīnu par to, ka jūs tik ilgus un garus gadus esat spējis neatlaidīgi trenēties sporta veidā, kam savā ziņā ir savs vientulības aspekts, kaut gan viņš noris vingrotavā, trenažieru zālē, bet tas tomēr prasa apbrīnojamu mērķtiecību, apbrīnojamu izturību, apbrīnojamu spēju turpināt un sevi pilnveidot arī tad, kad rezultāti ne vienmēr ir tādi, kas jau droši garantētu tā, ka atliek tikai teikt – jā, man atliek tikai turpināt, un tas zelts man tikpat kā jau ir kabatā. Es domāju šī spēja turpināt tad, kad nemaz nav droši, kādi būs rezultāti, un jūsu spēja tieši jūsu Olimpiskā sniegumā sasniegt perfekciju caur to, ka jūs atdevāt šajā sniegumā tiešām visu, kas jums bija dodams, tas var mums visiem kalpot par paraugu. Un es esmu pārliecināta, ka paaudžu paaudzēs bērni, puisīši un meitenītes, un tāpat arī pieaugušie varēs uz jums raudzīties kā uz cilvēku, kuru sev var ņemt par iedvesmu. Jūs esat ierakstījis savu vārdu mūsu sporta vēsturē ar zelta burtiem. Un es novēlu jums turpmākajā dzīvē un sportošanā tos vislabākos panākumus. Lai jums ir laimīga dzīve!
Aigar, jums es vēlētos izcelt jūsu izturību un jūsu spēju iet līdz savu spēju limitam un vēl tālāk. Es apbrīnoju to, ka tajā brīdī, kā jūs pats teicāt, kad šķita, ka nu es nomiršu un vairāk nevaru, jūs tomēr varējāt, jūs tomēr atradāt sevī vēl rezerves un jūs gājāt tālāk. Otrs, ko es pie jums īpaši apbrīnoju, ir jūsu spēja abstrahēties no tā, ko runā ļaužu valodiņas, ko runā jūsu pašu kolēģi, varbūt žurnālisti, un iet savu ceļu, turpināt to uz priekšu un ticēt savai zvaigznei, ticēt tam, ko jūs esat iecerējis. Jūs savā sasniegumā esat parādījis vizualizācijas spēku. Jūs bijāt iztēlojies to ainu, ka jūs atnesīsiet medaļu un uzkārsiet to savam dēliņam ap kaklu. Precīzi jūsu sapnis ir piepildījies, te atkal mums ir paraugs, ka mums visiem vajag sapņot, mums vajag uzstādīt sev augstus mērķus, un tad ir labas izredzes, ka varbūt tie arī realizēsies. Apsveicu jūs no sirds un novēlu jums vislabākās sekmes vēl spožai nākotnei, es esmu pārliecināta!
Vsevolod, jūsu sports ir ļoti neparasts ar to, ka tas prasa ne tikai spēku un veiklību, bet arī gudrību un, varētu pat teikt, savā ziņā viltību. Jūs esat mums iedvesmojošs kā mazai zemei, kas nav varena lielvalsts ar milzīgiem militāriem spēkiem. Jūsu uzvara ir pierādījums tam, ka ir iespējams savu pretinieku uzvarēt taisnīgā cīņā ar veiklību, ar izmaņu, ar izjūtu, ar plānošanu un, protams, ar neatlaidīgu, grūtu un ilgstošu treniņu. Arī jums mana dziļākā apbrīna un sirsnīgākie laba vēlējumi. Lai jums dzīvē labi klājās!
Lai jums visiem trim ir laimīga dzīve! Un lai jums visiem trim turpinās jūsu tik spoži tagad iezīmējušās sportistu karjeras!