No visa baltu valodu celma vairs tikai šīs divas valodas iezīmē uz mūsdienu pasaulē runāto valodu kartes šīs valodu grupas sniegumu visas pasaules lingvistiskajā pūrā. Tas nozīmē, ka tām valstīm, kurā viņas tiek runātas, - Latvijai un Lietuvai ir ne tikai tēvu atbildība pret savu oficiālo valsts valodu, kāda tā ir jebkurai zemei, bet, ka šīm divām zemēm ir īpašs pienākums un atbildība sargāt šīs divas valodas un aizsargāt viņu tiesības, jo nav nevienas citas vietas pasaulē, kur tas tiktu darīts.
Mūsu valstīm ir jārada pietiekami apstākļi, lai baltu valodas savā ilggadējā un gadsimtiem garajā dzimtenē varētu tikt nopietni pētītas, lai viņu pētniecībai tiktu atvēlēti pietiekami līdzekļi, kas varētu atstāt nepārtrauktu to garo turpinātības ķēdi, kas līdz šim ir spējusi vienot izcilus baltu valodu pētniekus cauri paaudzēm.
Iepriekšējā gadsimtā starptautisko pētnieku uzmanību baltu valodas piesaistīja ar savu arhaismu, ar to, ka viņas šķita tik maz mainījušās laika gaitā. Viņu attīstība un īpatnības tika piesauktas dažādos paleolingvistikas pētījumos un minējumos par indoeiropiešu pirmtautu, tās izcelsmes vietām un turpmāko izklīšanu pa dažādām Eiropas vai Āzijas vietām. Man šķiet, ka ne tikai ar savu senumu šīs valodas ir interesantas, jo, kā, piemēram, trimdiniekiem nokļūstot jaunā kontinentā, daži vecākās paaudzes locekļi sacīja amerikāņiem: “Mēs, latvieši, esam ļoti seni”. Es ceru, mēs šodien par savu tautu un valodu domājam ne tikvien kā senilu, bet arī kā tādu, kas nemitīgi atrodas attīstībā. Tieši ar turpmākās attīstības akcentu šis kongress ir iezīmīgs, jo baltu valodām būs jāizdzīvo jaunajā mainīgajā Eiropā, kurā robežas tik viegli pārvaramas. Būsim pakļauti Eiropas un pasaules vējiem, un nebūs vairs dziļo mežu un purvu kā senatnē, kas mūs atšķir no citām tautām. Būs jāatrod nākotnē veidi, kā savu valodu kopt un attīstīt.
Man ir prieks, ka šajā konferencē piedalās pētnieki ne tikai no Latvijas un Lietuvas, bet arī no tik daudzām pasaules valstīm. Ceru, ka interese par baltu valodām pasaulē tikai pieaugs un tās tiks pētītas visā plašajā pasaulē – arī Japānā, Kanādā, Amerikā, Austrālijā. Gandarījums Jūsu konferences darba programmā redzēt ne tikai valodniecības pētījumus diahroniskā aspektā, bet arī atsaucoties uz modernām strāvām valodniecībā, kur bieži vien ir starpnozaru pētījumi – sociolingvistikā, ģeolingvistikā u.t.t. Lingvistikas pētījumi iegūst plašāku redzējumu, saskaroties ar citām nozarēm. Te ir saskatāmi dažādi lauki, kuros nākotnē pētniekiem darboties, parādot pasaulei, ka šie valodnieciskie pētījumi par baltu valodām var sniegt ārkārtīgi vērtīgu ieguldījumu aktuālās, karstās debatēs, hipotēzēs par vispārējiem valodniecības teorijas jautājumiem.
Novēlu Jums vislabākās sekmes ne tikai šīs konferences gaitā, bet arī turpmākajos pētījumos! Lai Jums paveras jauni zinātnes lauki, kas ieinteresē gan Jūs pašus, gan plašāku sabiedrību!