Augsti godātie klātesošie, mīļie festivāla dalībnieki!
Ar šo pasludinu Starptautisko folkloras festivālu BALTICA-2000 par oficiāli atklātu!
Šim festivālam izvēlēta virstēma par ūdeni kā vienu no simboliskiem četriem pamatelementiem, gan jūru ar saviem ūdeņu plašumiem, gan avotu kā cilvēka acīm saskatāmo ūdens radīšanās vietu.
Simboliski jūra kā acīm nepārredzama ūdens masa pārstāv sākotnējo, plūstošo, nesatveramo bezveidola haosu. No pirmsākuma jūras radīšanas procesā atdalās vieliskā pasaule, tikai palēnām iegūdama savu formu un veidolu, savu taustāmo esamību. Ne par velti daudzām tautām mītiskais pasaules okeāns ir pielīdzināts milzu krējuma ķērnei.
Virs zemes ūdens ir dzīvības pirmsākums un dzīvības uzturētājs. Cilvēkam slāpes ir mokošākas par izsalkumu. Dabā bez ūdens veldzes viss novīst, izkalst un iznīkst, bet ūdens veldze ir atdzimšanas simbols gan fiziski, gan garīgi.
Avots, no kura nemitīgi plūst ūdens, ir kā Visuma bezgalīgās pilnības simbols.
4993
Raudādama, tekādama
Ietecēju niedrājā.
Tur atradu niedrājā
Trīs sudraba avotiņus.
Vienā dzēra raibas govis,
Otrā sirmi kumeliņi;
Pie trešā avotiņa
Trīs Laimiņas mazgājās.
No sidraba avota, pie kura mazgājās trīs liktenis dievības vai arī Laima vai Māra vienas pašas, plūst dievišķā labvēlība un svētība. Tā dāvā cilvēkam kā materiālo labklājību, tā laimi un prieku.
Avota ūdens skaidrība, tā brīvā un gludā plūsma ir tā pati, ko cilvēks vēlētos savām izteiksmes spējām:
18967-1.
Nodzeries, bāleliņ,
Skaidravota ūdentiņu,
Lai nejuka valodiņa,
Ar tautām runājot.
Taču blakus skaidriem ūdeņiem pasaulē ir arī pūstošu dūņu purvi, kas simbolizē ne tikvien netīrumus, bet arī dzīves vispārējās grūtības. Tamdēļ Laima, kā mūža licējiņa, vieglu mūžu lemj, kalniņā sēdēdama, bet grūtu, asarās izmirkušu mūžu – avoksnainās un purvainās ieplakās sēdēdama:
9284v1.
Celies, mana mūža māte,
No purviem, avotiem,
Palīdz' manu grūtu mūžu
Vieglumā darināt.
Buramos vārdos ūdens bieži paradoksālā kārtā tiek savienots ar otru pamatelementu – uguni. Tā ir mistiskā pretmetu apvienošanās, kuras rezultātā ir iespējams atraisīt pārdabīgus spēkus:
34109.
Avotā guni kūru,
Caur akmeni dūmi kūp;
Caur mēnesi diegu veru,
Tur zied zelta pureniņi.
Ūdenī cilvēks nomazgā netīrumus, noberž baltus savus liepu galdus, izmazgā baltas savas linu drānas. Ūdens un baltums tā kļūst par tīrības, čakluma un vispārējas tikumības zīmi. Garīgi dzīvais ūdens simbolizē dvēseles atbrīvošanos no negatīvām emocijām – no vainas apziņas, no kauna izjūtām, no apvainošanās, no ienaida, no dusmām. Tā ir garīgā attīrīšanās jeb lustrācija, kas panākama gan ar īpašiem rituāliem, gan gluži vienkārši ļaujoties sevi prieka, pacilātības vai sajūsmas jūtām. Novēlu, lai katrs šīs atklāšanas ceremonijas dalībnieks izjūt caur sevi plūstam dzīvo ūdeni kā sudrabainas gaismas straumes. Lai dzīvais ūdens sniedz veldzi katrai dvēselei, lai dievišķā gaisma palīdz katrai sirdij atvērties mīlestībai un tā iegūt sirdsmieru un garīgo spēku.