Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja!
Ministru prezidenta kungs!
Godātie ministri!
Godātie deputāti un deputātes!
Cienījamie Latvijas iedzīvotāji!
Man ir tiešām liels gandarījums par šo iespēju Jūs uzrunāt tik nozīmīgā brīdī, kad Saeima apsvērs Latvijas paveikto un iecerēto ceļā uz Eiropas Savienību.
Šis ceļš uz atgriešanos Eiropas brīvo un pārtikušo valstu saimē Latvijai ir viens no nozīmīgākajiem kopš neatkarības atgūšanas. Līdz Eiropas Līguma parakstīšanai Atēnās šā gada aprīlī, mums bija jāpārliecina Eiropas Savienību, ka spējam būt tās dalībvalsts. To mēs esam godam paveikuši. Tagad būtiski ir, lai mēs paši piekristu savai izvēlei. Tas nebūt nav nedz vieglāks, nedz mazsvarīgāks uzdevums par to, kuru mēs jau esam paveikuši.
Ja līdz Eiropas Līguma parakstīšanai jautājums par dalību ES bija Latvijas varas struktūru ziņā, tad tagad šis jautājums pāriet visu Latvija pilsoņu ziņā un atbildībā. Tieši visu mūsu kopējais lēmums šī gada 20. septembrī izšķirs mūsu valsts nākotni.
Tikko ir sākusies tautas nobalsošanas kampaņa. Valdībai stāv priekšā mazliet vairāk kā trīs mēneši, lai informētu sabiedrību par tās izvēles sekām. Arī Saeimas pienesums šeit būs ļoti nozīmīgs. Aicinu deputātus aktīvi piedalīties valdības iesāktajā tautas kampaņā. Kampaņai jābūt informatīvai, tai jāorientējas uz iedzīvotāju galvenajām rūpēm. Tai vairāk jāpievēršas mazpilsētām, novadiem, jāiesaista pašvaldības. Tai jāskaidro aplamības un jākliedē stereotipi par ES.
Latvija būs pati pēdējā ES uzaicinātā valsts, kas rīkos tautas nobalsošanu. Uz Latviju tamdēļ gulstas īpaša atbildība iepretim mūsu tiešajiem kaimiņiem – Igauniju un Lietuvu, kā arī visam Baltijas jūras reģionam. Vai Latvija vēlēsies līdzināties Kaļiņingradai un kļūt par nošķirtu anklāvu Eiropas Savienības ģeo¬grāfiskajā telpā? Jeb vai velēsimies aktīvi līdzdarboties svarīgu lēmumu pieņemšanā, kas skars visu Eiropas iedzīvotāju nākotni gan tos, kas būs, gan tos, kas nebūs ES?
Tautas lēmums 20. septembrī uzliek mūsu varas struktūrām lielu atbildību, jo cerības, kuras Latvijas iedzīvotāji saista ar dalību ES, nedrīkst tikt pieviltas.
Gribētu aicināt gan Valdību, gan Saeimu nodrošināt to, lai Latvija būtu gatava no 2004. gada 1. maija pilnīgi visos jautājumos iesaistīties ES darbā. Tas ir nopietns izaici¬nājums. Sevišķi dramatiska situācija patlaban ir ar muitas, tieslietu un administratīvās kapacitātes jautājumiem. Pēdējie ziņojumi no Eiropas Komisijas apstiprina stāvokļa nopietnību. Mēs ne¬drīkstam pieļaut tādu situāciju, ka tauta nobalsotu par dalību ES, bet valsts pārvalde tam nebūtu gatava.
Cienījamie deputāti un deputātes,
Dāmas un kungi,
Šogad Latvija svinēs sava valstiskuma 85. gadadienu. Esmu pilnīgi pārliecināta, ka iestājoties ES, Latvija ne tik vien saglabās savu nacionālo valsti, bet iegūs iespēju pilnvērtīgi un līdztiesīgi attīstīties līdzās pārējām Eiropas demokrātijām. Latvija pirmo reizi tās vēsturē nodrošinās savu ārējo drošību, kā arī īpaši labvēlīgus apstākļus sabiedrības modernizācijai, labklājībai un uzplaukumam.
Maldās tie, kas paredz Latvijas valstiskuma norietu ES. Ja tādas mazas valstis, kā Somija, Luksemburga un Dānija var veiksmīgi un pat sevišķi veiksmīgi uzturēt savu valstiskumu Eiropas Savienības sastāvā, tad nav ne mazākā iemesla domāt, ka Latvija to nespēs. Šis jaunais vēsturiskais laikmets dod mums iespēju nostiprināt Latvijas vietu un identitāti starptautiskajā sabiedrībā. Latvija pirmo reizi patstāvīgi līdzdarbosies Eiropas nākotnes veidošanā, atrodoties starp lēmējvalstīm.
Ikviens Latvijas iedzīvotājs vēlas lai Latvijā, tāpat kā visur citur Eiropā valdītu miers, drošība, stabilitāte, tiesiskums, pārticība. Tie ir mērķi kuru virzienā esam strādājuši visus šos gadus kopš neatkarības atgūšanas. Tie ir tieši tie paši mērķi, ko iestāšanās ES un NATO mums daudz labāk palīdzēs sasniegt. Tagad būtiskais ir turpināt aizsākto progresu un turpināt mērķtiecīgi strādāt ar nenogurstošu apņēmību, ar atbildību un ar radošo aizrautību.
Lai mums visiem veicas!