Augsti godājamais bīskapa kungs, cienījamie garīdzinieki, mīļā draudze!
Es pateicos šīs katedrāles saimniekiem par viesmīlību, kas atļāva mums šeit tikties tik kuplā pulkā. Es priecājos, ka jums ir bijusi vēlme atnākt uz savu dievnamu, lai tiktos ar Valsts prezidenti.
Valsts - tā ir iekārta, kurā cenšamies radīt tādus apstākļus, kas atbilst civilizācijai. Valsts ir tā laicīgā iekārta, kam jāgādā par to, lai valdītu miers, lai valdītu drošība, likumība un kārtība. Valstī vēlamies redzēt vienus likumus visiem, mēs vēlamies redzēt sabiedrisku iekārtu, kas pēc savas būtības būtu taisnīga, visiem vienādi pieejama, kas katram tās iedzīvotājam paver iespējas godīgi dzīvot, strādāt, attīstīties, audzināt savus bērnus, kopt savu ģimeni un veidot savu nākotni.
Mēs vēlamies veidot tādu valsti, kur katram bērnam būtu nodrošināts izglītības ceļš no paša sākuma līdz pašam tam tālākam, ko viņa spējas un talants padara par iespējamu, lai nebūtu neviens bērns, ko Dievs ir apdāvinājis, bet kam nav bijusi iespēja savas dāvanas izkopt un likt lietā. Lai nebūtu arī neviena bērna, neviena pieaugušā, neviena no sirmajām galvām, kam būtu jādzīvo bez atbilstošas un cilvēka cienīgas medicīniskās aprūpes, bez elementāriem sadzīves apstākļiem.
Ir žēl, ja mūsu valstī neesam vēl varējuši sasniegt to līmeni, kur katrs iedzīvotājs varētu rēķināties ar minimāliem ienākumiem katru mēnesi, kas viņam varētu garantēt cilvēka cienīgu dzīvi. Par daudz mūsu valstī ir tādu, kam ir jādzīvo zem iztikas līmeņa. Tas ir slikti, par to man kā prezidentei ļoti sāp sirds. Mums visiem kopā – pašvaldībām, pilsētām, valstij - ir ļoti daudz jādara, jāpūlas, jāstrādā, lai uzlabotu vispārējos apstākļus valstī, lai gādātu par to, ka visos Latvijas reģionos, vai tie būtu tuvu galvaspilsētai vai tālu no tās, būtu pieejamas darbavietas, lai ļaudis varētu nodrošināt sev un savai ģimenei iztiku.
Mēs vēlamies gādāt par to, lai izglītība, ko saņem jaunieši un bērni visās Latvijas malās, būtu vienādi labā līmenī, lai tā būtu tāda, kas viņiem pavērs visas durvis sava mūža gaitā, lai viņi var braukt uz kaimiņu pilsētu, uz Kurzemi vai Vidzemi, vai Zemgali, Rīgu vai jebkur citur Eiropu vai pasauli, bet vienmēr lai atgrieztos atpakaļ savā dzimtajā vietā, savā dzimtajā novadā.
Valstij ir svarīgi arī, lai blakus materiālai nodrošinātībai civilizēta būtu dzīve valstī arī garīgā audzināšanā. Skola spēj sniegt cilvēkam intelektuālu izaugsmi, skola palīdz arī bērnam pilnveidoties kā sabiedriskai būtnei saskarē ar citiem, izmantojot dažādās nodarbības, ko piedāvā skola. Bērns veidojas lēnām par krietnu pieaugušo, par nākotnes atbildīgu pilsoni, bet garīgo dzīvi nevar tikai skolā vien pilnveidot, te ir nepieciešama tā audzināšana, ko sniedz ģimene, bet ģimene bērnus var audzināt garīgā izaugsmē tikai, ja tā saņem pienācīgu atbalstu no baznīcas, no tām iekārtām, no tām struktūrām, kas gadsimtu gaitā ir krājušas, glabājušas un arvien nodevušas tālāk mūžīgās vērtības, ideālus un atziņas.
Katoļu baznīca Latvijā ir spēlējusi ļoti nozīmīgu lomu, gādājot par tautas garīgo barību arī tajā laika posmā, kad reliģija tika ne tikai no valsts atbalstīta, bet tika aktīvi vajāta. Baznīca ir centusies būt jums klāt visos grūtākos brīžos. Baznīca ir jums klāt arī šodien. Es novēlu jums visiem, lai baznīca palīdz jums jūsu dvēseles izaugsmē, lai jūs augtu un dzīvotu kā savas kristīgās baznīcas pienācīgi locekļi, lai jūs to balstītu, lai jūs dzīvotu tā, ka tā var uz jums arī būt lepna.
Es novēlu jums visiem Dieva svētību un Dieva vadību, es pateicos jums par jūsu lūgšanām. Man jūsu lūgšanas ir ļoti nozīmīgas. Man ir tāda sajūta, ka jūsu lūgšanas palīdz veikt tos pienākumus, kas brīžam ir, atzīšos, diezgan smagi. Es lūdzu jūs, turpiniet mani atbalstīt ar savām labām domām, ar savām lūgšanām, un es apsolu jums, ka es turpināšu strādāt jūsu labā, cik vien ir iespējams manos cilvēcīgos spēkos. Es ceru, ka visi kopā ar Dieva palīgu mēs spēsim panākt to, ka ar katru dienu šajā valstī paliks labāk! Es visus jūs sveicinu un vēlu jums labu!