Jūsu Majestātes, Karali Harald un Karaliene Sonja!
Jūsu Ekselences!
Dāmas un kungi!
Man ir patiess gandarījums viesoties draudzīgajā Norvēģijā, un īpašs prieks atkal tikties ar Jums, Jūsu Majestāte. Man joprojām spilgti atmiņā palikusi mūsu tikšanās šogad Davosā Pasaules ekonomikas forumā, kā arī Ņujorkā ANO Tūkstošgades samitā, kad pārrunājām mūsu valstu ciešo un daudzpusējo sadarbību.
Izmantojot šo iespēju es vēlos Jums, Jūsu Majestāte, nodot sirsnīgus sveicienus no tiem Jūsu draugiem Latvijā, ar kuriem Jūs tikāties viesojoties Rīgā, Valmierā un Ādažos pirms diviem gadiem. Jūsu un Karalienes Sonjas vizīte deva spēcīgu impulsu mūsu sadarbības aktivizēšanai un izvēršanai.
Vakar es ieraudzīju Jūsu zemes pasakaino skaistumu no putna lidojuma. Norvēģu tauta var būt lepna, ka tā ir radusi harmoniju ar dabu un spējusi saglabāt tās neskarto skaistumu. Manis redzētais gandrīz pilnībā sakrita ar to, kādu pagājušā gadsimta sākumā Norvēģijas dabu bija redzējis un aprakstījis latviešu rakstnieks Kārlis Skalbe. Es varu droši teikt Skalbes vārdiem “Norvēģija zaigo tikpat spoži kā rasas lāse, ko jūs saņemat uz delnas”.
Priecājos, ka esmu Norvēģijā laikā, kad tiek svinēti Jūsu galvaspilsētas Oslo 1000-gades jubilejas pasākumi. Nākošgad Latvijas galvaspilsēta Rīga atzīmēs savu 800.gadadienu. Domāju, ka šie nozīmīgie notikumi vēlreiz atgādinās mūsu tautām par kopīgo kultūras un vēstures mantojumu, ko gadu gaitā esam uzkrājuši, un kam nepieciešama rūpīga kopšana.
Jūras ceļiem un kuģniecībai ir bijusi noteicošā loma gan latviešu, gan norvēģu tautu vēsturē. Jūra ir vienojusi mūsu tautas. Līdz ar Vikingu laikmetu attīstījās tirdznieciskie sakari Baltijas jūrā un Latvijas tautas iepazina rūnu rakstus. Tādēļ pirmie plašāk rakstītie avoti, kas piemin Latvijas teritorijā dzīvojošās tautas ir tieši Skandināvu sāgas un hronikas, kas vēsta gan par Olafa Trigvasona (OLAF TRYGVASON) braucieniem uz Baltijas jūras Austrumu krastu, gan kuršu vēlākiem ceļojumiem Baltijas jūrā. Arī Hanzas laikmeta tirdzniecībai starp Latvijas un Norvēģijas pilsētām ir nozīmīga vieta reģiona kultūrvēsturiskajā attīstībā. Es esmu pateicīga par iespēju apmeklēt Bergenu un iepazīties ar Norvēģijas Hanzas laikmeta pērli.
Lai gan mūsu tautām ir nācies pārdzīvot dažādus vēstures pārbaudījumus, latvieši un norvēģi izjūt dziļu mīlestību un lepnumu par savu neatkarību, kas ir bijis vairāku paaudžu lolots sapnis. Latvijas un Norvēģijas tautas vieno savstarpējas simpātijas un solidaritāte, kā arī demokrātijas, cilvēkmīlestības un etniskās iecietības pamatvērtības. Diemžēl, mums ne vienmēr nācies būt noteicējiem savās zemēs, taču tas ir stiprinājis neatkarības vērtību. Norvēģijā politisko patvērumu atrada daudzi Latvijas inteliģences pārstāvji pēc 1905.gada revolūcijas apspiešanas. Latvija ir vienmēr jutusi Norvēģijas nelokāmo atbalstu gan atjaunojot, gan stiprinot mūsu valstiskumu. Norvēģija, kas ir izbaudījusi svešu okupāciju un pati izvēlējusies savu drošības modeli, pilnībā izprot Latvija rūpes par savu drošību un vēlmi iestāties NATO. Tā ir pārdomāta un mērķtiecīga Latvijas valsts un sabiedrības izvēle. Latvija apzinās savu atbildību šajā procesā un cītīgi gatavojas dalībai Aliansē. Mēs esam pateicīgi Norvēģijai par tās atbalstu mūsu NATO integrācijas procesā, kā arī par palīdzību divpusējās un reģionālās sadarbības projektiem aizsardzības jomā.
Mūsu centieni kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti tieši sasaucas ar valsts un sabiedrības pamatinteresēm - Latvijas valsts neatkarības garantēšanu, ekonomiskās un sociālās attīstības nodrošināšanu, kā arī nacionālās identitātes nostiprināšanu. Latvija konsekventi turpina reformas, lai būtu pirmo kandidātvalstu vidū, kas pievienosies ES. Mūsu mērķis ir noslēgt iestāšanas sarunas līdz 2003.gada sākumam.
Sabiedrības modernizācija un integrācija ir priekšnoteikums valsts attīstībai un uzplaukumam. Latvija uzskata, ka saliedēta un integrēta sabiedrība sniedz vēsturisku iespēju kopīgi veidot savu valsti, balstoties uz vispārcilvēciskām vērtībām un kopējām interesēm, panākot visu Latvijai piederīgo personu, sociālo grupu, etnisko kopienu interešu saskaņu. Viens no tās pamatiem ir latviešu valodas apmācības programma, kuras īstenošanai Norvēģija ir sniegusi nozīmīgu atbalstu.
Pārkāpjot jaunā gadu tūkstoša slieksni, mēs arvien skaidrāk apzināmies priekšrocības, kuras cilvēcei dod globalizācijas un informātikas laikmets. Tiek pavērtas jaunas iespējas ģeogrāfiski attālu reģionu un to valstu sadarbībai. Iekļaujoties šajā procesā, Latvija uzskata Norvēģiju par nozīmīgu partneri un sabiedroto. Apvienoto Nāciju organizācija un Pasaules Tirdzniecības organizācija ir forumi, kuru ietvaros Latvija un Norvēģija sekmīgi var īstenot jaunas divpusējas un daudzpusējas iniciatīvas.
21.gadsimta Eiropā arvien lielāku stratēģisko nozīmi ieņem Baltijas jūras reģions un tas pamatoti ir uzskatāms par vienu no dinamiskākajiem reģioniem Eiropā. Latvija augstu vērtē ciešo Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību, jo savstarpēji saskaņota astoņu reģiona valstu darbība nostiprina mūsu reģiona potenciālu un ietekmi Eiropas un transatlantiskajā telpā. Latvija saredz mūsu reģiona attīstību un uzplaukumu caur pastiprinātu sadarbību ekonomikas, izglītības, vides aizsardzības, tieslietu un kultūras jomās. Nozīmīgās Norvēģijas investīcijas nekustamo īpašumu apsaimniekošanā, tirdzniecībā, un transporta nozarē ir radījusi labus priekšnosacījumus sadarbības paplašināšanai arī citās jomās, kā, piemēram, enerģētikā un modernās informāciju tehnoloģijās. Šī sadarbība ir devusi lielu ieguldījumu mūsu labklājības vairošanā, veicinot nodarbinātības palielināšanos un infrastruktūras attīstību. Latvijas valdības un Norvēģijas uzņēmēju regulārais dialogs sekmē uzņēmējdarbības vides uzlabošanos Latvijā.
Mēs apzināmies daudzpusīgo cilvēku savstarpējo kontaktu, kā arī latviešu un norvēģu valodas speciālistu un entuziastu nenovērtējamo ieguldījumu mūsu tautu tuvināšanā. Varam būt gandarīti, ka mūsu valstis cieši vieno kontakti un sadarbības projekti starp ministrijām un darījumu aprindu pārstāvjiem, reģioniem un pašvaldībām, universitātēm un vidusskolām. Tāpat vairāk uzmanības būtu jāvelta informācijas infrastruktūras attīstīšanai, jaunatnes apmaiņas programmu veicināšanai, kā arī kopējās izglītības telpas izveidei.
Latviju un Norvēģiju vieno kopīga vēsture tūkstošgadu garumā. Es esmu pārliecināta, par to, ka nākamajā gadu tūkstotī Latvijas un Norvēģijas tautu sadarbība turpinās attīstīties, un mēs spēsim likt lietā iepriekš uzkrāto bagātīgo pieredzi un kultūrvēsturisko mantojumu vēl jaunu un neizmantotu iespēju realizācijai.
Atļaujiet man paust savu atzinību un pateicību Norvēģijas Karalim un Norvēģijas tautai par viesmīlību. Raugoties nākamajā gadu tūkstotī vēlos apliecināt savu ticību un pārliecību par vēl ciešāku Latvijas un Norvēģijas tautu sadarbību un uzsaukt šo tostu Jums, Jūsu Majestāte, un Norvēģijas tautai !