Augsti godātais ministra kungs, rektora kungs, virsnieki, kadeti!
Mēs šodien atceramies tos 14 kadetus, kas tika aizsaukti cīņā, savu augstāko militāro izglītību tā īsteni pat neaizsākuši, bet acīmredzot viņiem tā nebija nepieciešama, lai viņi zinātu savu pienākumu. Un šis viņu pienākums bija aizstāvēt savu valsti, cīnīties par Latvijas brīvību, kaut arī tas prasītu viņu dzīvību. Un viņi samaksāja to.
Cilvēka dzīvība ir kā svece vējā, neviens no mums nekad nevar būt drošs, cik ilgi tā degs un kurā brīdī liktenis to nopūtīs. Bet karavīra dzīvība, kā tautasdziesma saka, viņa dvēselīte ir zobentiņa galiņā. Kļūstot par karavīru, cilvēks uzņemas citāda līmeņa riskus, kādi ir civilistam, bet viņš to dara ar pilnu apziņu un it sevišķi, ja viņš ir virsnieks ar brīvu izvēli, ar to, ka vēlas savu dzīvību nodot augstāku mērķu labad, ka ir gatavs aizstāvēt savu valsti, savu tautu un to iekārtu, kas tajā valda. Tas ir cēls mērķis, tā ir cēla sūtība, un es novēlu Jums, šīs akadēmijas kadetiem, augstu nest Latvijas godu, ko šie Jūsu priekšteči ir izcīnījuši un ko daži no viņiem ir samaksājuši ar lielāko upuri. Latvijas drošība tagad būs Jūsu rokās, nesiet šo atbildību ar virsnieka godu, ar latviešu karavīra cieņu! Turiet vienmēr augstu savas zemes un savas akadēmijas vārdu un cieņu!