Vaira Vīķe-Freiberga

Festivāla dalībnieki,

dāmas un kungi!

 

Šis ir skaists brīdis, kad esam pulcējušies kopā, lai noskatītos un noraudzītos sniegumā, ko mums ir sagatavojuši dažādu Latvijā dzīvojošo tautu kopienu pārstāvji. Katram no mums kā neatņemama mūsu mantojuma daļa nāk līdz mūsu tautas paaudžu paaudzēs senču apkopotās, sarūpētās, saglābātās kultūras vērtības. Tā ir manta, ko rūsa neēd un kodes nesakož, un tā mums pieder, vai esam bāgāti, vai nabagi, jauni vai veci.

 

Kultūras mntojums ir jāpārmanto, ir jāpārņem un jāpadara par savu, un tas ir ikdienā jāizmanto un svētku reizēs jāliek goda vietā. Rīga šogad svin savus 800 gadus un ir piemēroti, ka šajā 800-gades svētku noskaņā mēs pulcējamies šajā mazākumtautību svētkos, kur katra tauta var nākt ar savu ziedu, ar savu krāšņumu un visu to savīt kopējā Latvijas vainagā.

 

Es vēlu visiem prieku un gandarījumu, kopjot savu senču kultūru, un es novēlu jums visiem turpināt sirsnīgi un brālīgi sadzīvot kopā, katram cienot gan savu mantojumu, gan priecājoties un cienot to, ko mums sniedz priekšā citas tautas. Lai būtu skaists un izdevies šis mazākumtautību festivāls!