Latvijas karavīri, Latvijas virsnieki, Latvijas tauta!
Šodien mēs godinām un atzīmējam Lāčplēša dienu un Latvijas nacionālās armijas 81.dibināšanas dienu. Latvijas armija tapa pēc tam, kad bija jau nodibināta un deklarēta neatkarīgā Latvijas republika. Armijai bija jāsāk no nekā, un tā tika izveidota no vīru sirdsdegsmes, patriotiskās pārliecības, ticības pašiem sev, savai taisnai lietai, savai jaundibinātajai Latvijas valstij.
Šodien mēs dzīvojam atkal brīvā Latvijā, un mums ir tā priekšrocība un laime, ka mēs spējam izveidot valsti tādu, kādu mēs to vēlētos redzēt. Mūsu mērķi ir skaidri, mūsu ceļš ir skaidri iezīmēts. Mums atliek pūlēties un darboties, gādāt, lai savus mērķus mēs sasniegtu. Mēs vēlamies būt līdzvērtīga, pilnvērtīga valsts Eiropas Savienības valstu saimē, mēs vēlamies būt līdzvērtīga valsts NATO aliansē.
Mūsu Bruņotos spēkus mēs veidojam tādus, kas spēj mūsu valstij sagādāt ticamus, respektējamus aizsardzības spēkus, tādus, kas ir kaujas gatavībā, tādus, kur katrai vienībai ir zināms tās precīzais kaujas uzdevums. Bet arī tādus, kas ir labi organizēti, labi sagatavoti, kuru virsnieki ir profesionāli un augsti izglītoti, tādi, kas spēj sazināties ar citu zemju pārstāvjiem starptautiski pieņemtās valodās. Tādus, kas spēj izmantot aizsardzībai atvēlētos līdzekļus pēc iespējas racionāli un mums visiem izdevīgi. Mūsu Bruņotie spēki pašlaik vēl veidojas, bet progress ir manāms, un to mēs redzam katru gadu.
Aizsardzība ir daļa no suverenitātes garantijas - bez savas drošības mēs nekad nevaram būt droši par savu nākotni, par savu suverenitāti. Līdzekļi, ko mēs ieguldām aizsardzībā, nav lieka greznība, tas nav kaut kas, ko mēs atraujam kam citam. Drošība ir visam pamatā. Kad būs drošība, būs arī miers, būs pārticība un attīstība. Bet vairāk par visu – būs mūsu tautai brīvība.
Brīvību pagātnē Latvijas karavīri ir pirkuši ar savām asinīm. Gan pagājušajā gadsimtā, gan gadsimtiem cauri, Latvijas vīri ir bijuši simbols drosmei, stājai un varonībai. Es kā Valsts prezidente apbrīnoju un cienu Latvijas Bruņotos spēkus. Tos apbrīno un ciena visa mūsu Latvijas tauta. Es novēlu jums, karavīri, virsnieki, turpināt augt un pilnveidoties savu pienākumu izpildīšanā! Mēs paļaujamies uz jums, lai būtu droši savā valstī, un, līdz ar jums, mēs ticam saviem spēkiem, savām spējām, mēs ticam savai nākotnei. Dievs, svētī Latviju!