Ekselences, godātie ministri, dāmas un kungi,
Šodien mēs visi kopā runāsim par to, kā sasniegt jaunu demokrātijas attīstības pakāpi mūsu neatkarības atjaunošanas desmitgadē. Lai arī nu jau drīz gadsimtu veca, neatkarīgā Latvija tikai īsu brīdi varējusi pastāvēt kā demokrātiska valsts. Ir tādi, kuri uzskata, ka pirmā īstā Cilvēktiesību deklarācija Latvijā bija Dziesmotā revolūcija, kurā caur dziesmu tika dots tautas zvērests demokrātijas pamatprincipiem – neatkarībai, domu un rīcības brīvībai un patstāvībai, cieņai pret individualitāti.
Šie pēdējie desmit neatkarības gadi ir prasījuši daudz pūļu un pārdomu. Mūsu valstij bija jāiet platiem soļiem savā attīstībā, lai iespētu to, kas tā dēvētajās vecajās demokrātijās prasījis gadu desmitus un dažu principu īstenošanā pat gadu simtus.
Latviju un citas pagājušā gadsimta nogalē neatkarību atguvušās Eiropas valstis dēvē par jaunajām demokrātijām. Mums ir visas iespējas pierādīt, ka “jaunā paaudze” prot īsā laikā panākt ievērojamu progresu, ka tā ir gatava pārņemt gadu gaitā gūto pieredzi un nostiprināt katra cilvēka ikdienas dzīvē tos principus, kas patiesai demokrātijai ir mūžīgi – cilvēka tiesības un brīvības.
Šodien es bieži dzirdu to, ka vara ir atrauta no tautas. Šos vārdus es dzirdu arī daudzās citās Eiropas jauno demokrātiju valstīs. Bet, tas vien, ka šādas problēmas ir arī citur pasaulē, nedara mani kā Valsts prezidenti priecīgāku. Runājot ar cilvēkiem dažādos Latvijas pagastos, iedziļinoties dažādos valstī risināmajos jautājumos un lasot tūkstošiem iedzīvotāju vēstuļu, man jāsecina, ka jautājums par valsts iedzīvotāju tiesību aizsardzību prasa īpašu uzmanību.
Varam justies lepni par to, ka Latvijas Valsts Cilvēktiesību birojs tika nodibināts, kā pirmais Centrālajā un Austrumeiropā. Mums joprojām ir iespējas būt tiem, kas rāda labu piemēru, kā mazināt plaisu ar tautu.
Valstī, kas nav pakļauta vienam diktātam un vienai pātagai, pastāv katra līdzpilsoņa atbildība par valstī notiekošo procesu. Šodien ir svarīgi vēlreiz ikvienam atgādināt – jūs neesat tikai atkarīgi no kādas tālas un šauras elites lēmuma. Ir jāapzinās, ka tikai tad valsts pilnvērtīgi mainīsies uz augšu, ja ikviens iesaistīsies. Ja ikviens jutīs atbildību. Par savas ģimenes nākotni, par savu pagastu, pilsētu, par savu valsti. Par to, lai Latvija būtu kopta un sakārtota. Lai tajā būtu koptas un sakārtotas sētas, mājas, vide. Lai būtu sakārtota arī likumdošana un institucionālas lietas. Caur darbu ar pašvaldībām, caur nevalstiskajām organizācijām, caur pragmatisku dialogu ar savas tautas priekšstāvjiem.
Ejot tik ātri, lai mēs kā jauna demokrātija varētu drīz ieiet jaunā brieduma pakāpē, mums vēl daudz ir jāsakārto. Laimīgā kārtā, esam jau iesākuši to darīt. Divdesmito gadsimtu noslēdzām Latvijā ar to, ka Satversmē – valsts pamatlikumā – tika iekļauta sadaļa par Cilvēka pamattiesībām un ar to, ka tika izveidots Valsts Cilvēktiesību birojs. Latvijas vēsturē līdz šim lielākās tautas sapulces – Dziesmotās revolūcijas – izdziedātā griba vēlreiz tika nostiprināta, ieviešot šos demokrātiskai valstij tik būtiskos instrumentus.
Valsts Cilvēktiesību birojam ir uzdots rūpēties par cilvēka pamattiesību aizsardzību, bet jāsecina, ka ārpus valsts uzmanības vēl palikuši vairāki citi iedzīvotāju tiesību jautājumi. Daudzās jomās, šķiet, trūkst atbildīgo institūciju darbības koordinācijas, kā piemēram, bērnu tiesību aizsardzības jautājumos. Citās atkal nepieciešamas konkrētas izmaiņas valsts likumos, politiskā griba un darbības apjomam atbilstošs finansējums.
Šobrīd Latvijā nevienam neatkarīgam valsts institūtam nav dotas īpašas pilnvaras izskatīt cilvēku sūdzības par valsts un pašvaldību pārvaldi, par tām iedzīvotāju tiesībām, kas noteiktas ne tikai Satversmē, bet arī citos normatīvajos aktos attiecībā uz valsts pārvaldes un pašvaldības pienākumiem. Nodibinot pie Valsts prezidenta darba grupu par iespēju ieviest tiesībsarga jeb ombuda darbību Latvijā, vēlējos iezīmēt šo jautājumu jaunā līmenī un vērst uzmanību uz nepieciešamību turpināt mūsu valsts attīstību un pilnveidošanos.
Valstij ir nepieciešama šādu tiesību funkciju izpilde, kas darbotos kā starpnieks starp varu un tautu, kā konfliktu risinātājs un mierizlīgumu veicinātājs. Latvijā ir pieņemti daudzi labi likumi, tomēr dzīvē tie ne vienmēr praksē rada cerētos rezultātus un tos bieži ignorē tieši amatpersonas, kuras it kā pārstāv valsti. Šī iemesla dēļ plaisa starp tautu un varu, neuzticība valsts varas institūcijām un tiesiskais nihilisms draud turpināties un pat pieaugt.
Valsts tiesību sargs ar plašu mandātu un reālām tiesībām būtu efektīvs instruments arī pašas Saeimas rokās, jo, būdams parlamentāri apstiprināts, tas kļūtu par parlamentāras kontroles mehānismu, lai panāktu to likumu izpildi, kurus Saeima pieņem. Taču nekādā ziņā šis amats nedrīkstētu kļūt politizēts. Taisni otrādi, kandidāti būtu jāizvēlas apolitiski, balstoties vienīgi tikai uz viņu profesionālām kvalifikācijām un personīgajām rakstura īpašībām.
Vēlos pateikties visiem, kas iesaistījās prezidenta darba grupas aktivitātēs, kā arī Ministru kabinetam, Saeimas frakcijām, Valsts kancelejai, tiesu varai, dažādām citām valsts un nevalstiskajām organizācijām, starptautiskajām institūcijām, kas piedalījās izsūtītās koncepcijas apspriešanā.
Tas, ka tika izrādīta ieinteresētība un gatavība domāt par situācijas optimizēšanu jau vien ir zināms apliecinājums tam, ka mēs meklējam veidus, kā atbildēt uz iedzīvotāju tiesību īstenošanu un ciešāku dialogu starp “varu” un “tautu”.
Šajā darba posmā ikviens apsvērums un ieteikums ir augstu novērtējams. Kā labi zināms no pieredzes, neviens no citu valstu modeļiem nav pārņemams visā pilnībā, jo nav divu valstu pasaulē kurās apstākļi būtu pilnīgi vienādi. Mums pašiem ir jāizlemj, kāds būs visoptimālākais modelis tiesībsarga funkciju ieviešanai. Šodienas konference ir veltīta tam, lai plašākā lokā to publiski izdiskutētu. Turpmākajā darba procesā, pēc diskusijas, būs jānonāk līdz konkrētiem lēmumiem un konkrētas rīcības. Te prasība būs pēc politiskās gribas izpausmēm, kur sava loma būs likumdevējai un sava izpildvarai.
Dāmas un kungi!
Es novēlu Jums šodien sekmīgu diskusiju par demokrātijas stiprināšanas iespējām, par varas un tautas tuvināšanos. Novēlu meklēt un rast risinājumus tiesībsarga funkciju īstenošanai. Lai Jums sokas!