Ekselences,
dāmas un kungi!
Man ir prieks būt klāt tādā brīdī, kad Latvijā tiek atjaunota sena un skaista tradīcija, kāda tā bija Latvijas pirmās brīvvalsts laikā. Bērnībā, es atceros, par šīm ballēm stāstīja ar lielu aizrautību, ar milzīgu apbrīnu - kā par kaut ko prestižu un cēlu.
Atmiņas par šīm ballēm tika paņemtas līdzi izsūtījumā, trimdā, un droši vien arī šeit, Latvijā, tās tika paturētas sirdīs. Kalpaka balles tradicionāli ir saistītas ar studentu korporācijām, bet vēlāk trimdā tās tika rīkotas sadarbībā ar studenšu korporācijām. Kalpaka balles bija viens no latviskuma tradīciju turpināšanas aspektiem trimdas sākumā, pirmās divās desmitgadēs. Ļaudis svešās zemēs papūlējās savu iespēju robežās iegādāties vakartērpu, nopirkt vai iznomāt fraku un doties uz Kalpaka balli, kur ne tikvien atmiņās atcerējās savu dzimteni un brīvības laiku, bet arī jaunajām paaudzēm nodeva tālāk dzimtenes mīlestību, tās tradīcijas un cieņu pret tām. Tika dziedātas dziesmas, tika veidota latviska vide. Tagad esam atpakaļ savā brīvā un neatkarīgā valstī, un šeit Latvijā varam veidot tādas tradīcijas, kādas vēlamies – atjaunot senās, veidot jaunas, senām tradīcijām dot jaunu veidolu. Tas nozīmē, ka tiek paturēta saites ar pagātni, uzturēta vēstures nozīmība par vēstures mantojumu, bet tradīcija piemērota tās dienas apstākļiem un iespējām.
Demokrātiskās valstīs tā ir sena tradīcija – balles rīkot labdarības mērķiem. Kalpaka balli rīkojot, tiek sasniegti divi mērķi – tā jaunatnē audzina un veicina piemiņu par Kalpaku kā nozīmīgu personību, un tā kalpo arī labdarībai, vācot līdzekļus Kalpaka pieminekļa veidošanai. Nākotnē tā varētu kalpot arī citiem labdarības mērķiem. Arī tā ir tradīcija, ko ir vērts atdzīvināt – izpriecas savienošana ar labdarību.
Apsveicu balles organizētājus par šo iniciatīvu, es apsveicu visus klātesošos un novēlu, lai šis būtu skaists un neaizmirstams vakars!